jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Intervija ar Artūru Veispālu (Ādažu ev. lut. draudze)
Intervija ar Artūru Veispālu (Ādažu ev. lut. draudze)

Ādažu ev. lut. draudzei bija divi dievnami – viens Baltezerā, otrs Carnikavas vēsturiskajā centrā Siguļos. Pirmajā par dzīvību sūdzēties nevar, taču Carnikavā baznīcas ēka stāvēja tukša, ļaujoties laika zoba nesaudzīgajiem postījumiem. Tā celta 1729. gadā un bija vienīgā koka baznīcas ēka, kas saglabājusies Vidzemes piekrastē. Pirms aptuveni četriem gadiem sākās baznīcas rekonstrukcija, un bija paredzēts, ka tā vērs durvis Latvijas simtgadē – šī gada vasarā. Šis sapnis burtiski sadega 2017. gada 10. decembrī. Lai uzzinātu, kā draudzei klājas šobrīd, uz sarunu uzaicinājām Ādažu ev. lut. draudzes padomes locekli Artūru Veispālu, kurš vadīja Carnikavas baznīcas atjaunošanas projektu.

Jūsu ģimene dzīvo Kalngalē, kas ir aptuveni 20 minūšu brauciena attālumā no Baltezera. Kāpēc par savām garīgajām mājām izvēlējāties tieši šo draudzi?



Mans garīgais ceļš sākās Jaunciema ev. lut. draudzē, kad tur vēl kalpoja mācītājs Austris Rāviņš. Mana sieva nāca no šīs draudzes. Vēlāk mēs braucām uz dažādām baznīcām, bet nepiederējām ne pie vienas draudzes. Braucām uz Mālpili, uz Rīgu, uz Brīvdabas muzeju, kur kalpoja mums pazīstamais mācītājs Ivars Jēkabsons, taču pirms aptuveni desmit gadiem sapratām, ka tā vairs nevar turpināt, ka ir jāatrod pastāvīga draudze, jo vēlējāmies piedalīties kalpošanā. Baltezerā bija skaista baznīca (tajā gan tobrīd noritēja restaurācijas darbi) un kalpoja mācītājs Gundars Bērziņš, kurš mums patika. Tā palikām šajā draudzē.

Vai bija kāds īpašs pamudinājums pieņemt šo lēmumu?

Nē, tur nav īpaša stāsta... Ar to vairāk nodarbojās sieva, un droši vien viņa sajuta, ka vajag būt vienā vietā, nevis ceļot.

Kā dzīve ir mainījusies pa šiem desmit gadiem?

Tiklīdz esi draudzē, parādās iespēja kaut ko darīt. Mēs sākām ar baznīcas tīrīšanu, tad sieva iesaistījās korī, kā brīvprātīgie vedām zvanu no Polijas. Vēlāk mani uzaicināja iesaistīties draudzes valdē, un es piekritu. Tad darba kļuva arvien vairāk. Viens no pirmajiem uzdevumiem bija Carnikavas baznīcas atjaunošanas projekts. Bijām iecerējuši atjaunot šo baznīcu uz Latvijas simtgadi.

Katra kalpošana prasa laiku. Kā tev izdevās sabalansēt privāto dzīvi ar tik apjomīgu projektu draudzē?

Es vienmēr cenšos novest līdz galam visu, ko apsolu. Gan savos uzņēmumos, gan draudzē es nebaidos uzdevumus deleģēt, jo viens pats nespētu neko paveikt. Meklēju draudzē būvuzraugus, arhitektus, dizainerus, un viņi atradās. Sākumā nevarēju saprast, kāpēc baznīcā viss notiek lēni, bet drīz nācu pie atziņas, ka viss notiek tik ātri, cik to vēlas Dievs. Tāpēc nesatraucos, jo zinu, ka rezultāts būs.

Carnikavas baznīcas rekonstrukcija sākās salīdzinoši nesen – pirms četriem gadiem. Kāpēc mūsdienās, kad daudzi dievnami ir pustukši, ir jāceļ jauns?

Lai draudze pastāvētu, ir vajadzīga baznīca. Carnikavā ir daudz iedzīvotāju, bet nav nevienas baznīcas. Jau rekonstrukcijas periodā rīkojām Baznīcu nakti un citus pasākumus, un cilvēki bija sajūsmā. Esmu pārliecināts, ka pēc atvēršanas baznīca Carnikavā būtu pilna.

No otras puses, uz Baltezera draudzi, iespējams, brauktu mazāk cilvēku. Vai tas nebiedēja?

Nē. Baltezera baznīca pašlaik uzplaukst, un nāk arvien vairāk cilvēku. Drīz vairs nebūs, kur dievkalpojumā apsēsties.

Ar ko tas izskaidrojams?

Ir svarīgi, lai būtu labs garīgais vadītājs, un tad jau rodas arī sekotāji. Vēl viens nozīmīgs aspekts ir draudzes vīzija, ko veido valde un padome, lai draudze būtu aktīva un interesanta.

Ko tev nozīmē “labs mācītājs”?

Tie ir uzrunājoši sprediķi, būšana kopā ar draudzes locekļiem, kopīga sapratne par pasākumiem un garīgā vadība. Mācītājam ir jāsaprot draudzes vajadzības un jāatrod pareizie vārdi, lai sarunātos.

Stāsts par grēku grēciniekam nebūs tīkams, lai kādiem vārdiem to neaprakstītu...

Tas ir skaidrošanas darbs – no grēka tēmas mēs nebēgam. No vienas puses, ir jābūt pietātei pret Baznīcu. Veselais saprāts saka priekšā, ka, piemēram, šortos uz baznīcu droši vien nevar iet. No otras puses, strīds par detaļām man personīgi nesāp, tāpēc es necenšos iedziļināties šajos publiskajos strīdos, ko dzirdam saistībā ar LELB. Ej uz baznīcu, nožēlo grēkus, centies dzīvot Dievam tīkamu dzīvi un pieaudz! Dievs ir viens, lai kādā konfesijā vai draudzē tu būtu.

Kā sākās Carnikavas baznīcas rekonstrukcija?

Šķiet, tas bija pēc Vasarsvētkiem. Pie baznīcas notika pasākums, kurā piedalījās arī Carnikavas pašvaldības pārstāvji. Viņi teica, ka ir neliela naudas summa, ko varētu ieguldīt baznīcas atjaunošanā. Mēs bijām atvērti un sākām meklēt speciālistus un papildu finanses. Restaurēt vai atjaunot jebkuru objektu ir sarežģīti, vēl jo vairāk, ja tas ir kultūrvēsturisks piemineklis. Uzbūvēt no jauna ir vieglāk. Ar draudzes locekļu palīdzību talkās sakopām baznīcas apkārtni, bet par pārējo rūpējās speciālisti, jo to nosaka likums. Nebija šaubu, ka šī gada vasarā baznīca būtu gatava dievkalpojumiem. Tas bija liels sapnis, kas gandrīz jau bija sasniegts.

Ar kādām sajūtām atceries 2017. gada 10. decembra rītu?

Pašlaik emocijas ir pierimušas, bet šo notikumu joprojām grūti izstāstīt. Naktī saņēmu zvanu – deg baznīca. Ātri saģērbos, skrēju, sirdī domāju – kāds stūris deg, ugunsdzēsēji tūlīt būs klāt un nodzēsīs. Kad nogriezos Carnikavā pāri dzelzceļa sliedēm un ieraudzīju debesīs milzīgus liesmu stabus, bija skaidrs, ka ar baznīcu ir cauri.

Tobrīd sirdī noteikti šaudījās daudzas domas un jautājumi.

Protams. Var jautāt: kāpēc tā notika? Mēs taču nedarījām neko sliktu. Kāpēc Dievs pieļāva tādu nelaimi? Lai cik sāpīgi šie jautājumi nebūtu, ir jāatceras, ka viss notiek pēc Dieva prāta. Ieguvums no tā visa ir draudzes saliedēšanās, un tagad aktivitātes notiek pavisam citā līmenī. Pirms tam Carnikavā uz dievkalpojumiem nāca daži cilvēki divas reizes mēnesī, bet tagad dievkalpojumi Laivu mājā notiek katru svētdienu un pirmo reizi tur notiek arī Alfa kurss. Mēs to redzam kā jaunu sākumu. No visas pasaules ir ziedoti līdzekļi, lai taptu jauna baznīca, un tā arī būs.

Vai ir jau kādi konkrēti plāni?

Nodegusī baznīca atradās Carnikavas vēsturiskajā centrā, kas 300 gadu laikā ir mainījies. Pašlaik mums padomā ir trīs vietas, kur varētu celt jauno baznīcu: Laivu mājas vietā pie Carnikavas gājēju tilta, tirgus laukumā pie dzelzceļa stacijas vai blakus „Blusu” mājām, kur pašvaldība attīstīs kultūras centru. Jebkura no šīm vietām būs labāk pieejama nekā Siguļi.

Kad Carnikavas baznīca būs gatava?

Tas ir Dieva ziņā. Ja tas būtu biznesa projekts, teiktu – gads, maksimums divi. Grūti pateikt, kā būs šeit, – tas varētu būt ilgāks laiks. Mums ir saziedota nauda projekta izstrādei, un tagad ir jāizvēlas pareizā vieta, nevis jāstrebj karsts.

Lai kur arī baznīca taps, tā būtiski izmainīs Carnikavas vaibstus.

Tieši tā, tāpēc šo lēmumu apsveram un saskaņojam ar LELB un pašvaldību. Viens ir vieta, otrs – izskats. Baznīcai ir jāizskatās pēc baznīcas, nevis moderna šķūņa, bet ir jāiederas arī kopējā vidē. Grūtību netrūkst, bet mēs ticam, ka viss izdosies. Šis traģiskais notikums mums nesa daudz ciešanu, taču milzīgais atbalsts no visas pasaules ir kā augšāmcelšanās, kuras sajūtu nedrīkstam pazaudēt!


Intervēja Edgars Gertners

 
« atpakaļ
 
 
Jezusdraudze.lv