jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Atskats uz Luterdienām Silmačos
Atskats uz Luterdienām Silmačos
 
Šī gada Jēzus draudzes vasaras nometne notika atpūtas kompleksā Silmači”, kur piecās dienās bija iespēja paraudzīties uz to, kas esam šobrīd un uz ko Jēzū Kristū esam aicināti savā dzīvē. Ik dienu Bībeles stundās pārrunājām kādu no solām, un mācītāja Erberta Bikšes kopsavilkumu par šo tēmu varat izlasīt  šeit >>.

Jau vairākus gadus, kopš braucu uz draudzes nometni, ar prieku secinu, ka šī ir viena no labākajām nedēļām gadā. Arī šī nometne nebija izņēmums, jo mums nekā netrūka. Četras ar pusi no piecām nometnes dienām bija saulainas un siltas, ļaujot izmantot visas šīs nometnes vietas dāvātās atpūtas iespējas: volejbola un futbola laukumu, katamarānus, peldvietu, makšķernieku laipas u. c. Mums bija īpaša iespēja redzēt, kā mācītājs Erberts sprintā noskrien 270 metrus sporta stadionā un ar savu piemēru – ne tikai sludināto Vārdu – iedvesmo katru no mums. Liels pārsteigums bija mācītāja Jāņa prasmīgā ģitārspēle vokāli instrumentālās ritma grupas „Kliņģerīte” sastāvā, palīdzot nospēlēt latviešu dziesmu vakaru, kura programma radās divās dienās turpat nometnē.



Netrūka arī garīga piepildījuma, ko ik dienu piedzīvojām Bībeles stundās vai vakaros, klausoties mūsu draudzes locekļu stiprinošajās liecībās. Līgas Dolaces sagatavotajās vakara programmās varējām ieraudzīt, ka Mārtiņa Lutera dzīves atziņas pavisam trāpīgi atbalsojas arī Rūdolfa Blaumaņa lugā „Skroderdienas Silmačos”, kuras varoņu laimīgā un ne tik laimīgā dzīve ir izslāpusi pēc Dieva klātbūtnes.

Ticu, ka mums katram šī nometne kaut kādā veidā bija ļoti nozīmīga, ļaujot patiesi ieraudzīt, kas esam šobrīd un uz ko Jēzū Kristū esam aicināti. Šie personīgie piedzīvojumi ir galvenā vilkme, kas jau mudina ilgoties pēc nākamās nometnes, kad šī vēl nav beigusies. Nometne ir mūsu 5 x 24 stundas „apsolītajā zemē”, kurā mēs esam privileģēti baudīt īpašu Dieva klātbūtni. Kādam tā ir uzdrošināšanās vairs nerūgt savās problēmās, bet padalīties un meklēt palīdzību; cits piedzīvo Dieva vadību, braucot meklēt, kur tuvējā apkārtnē var nopirkt Latvijas karogu, ar ko izgreznot latviešu dziesmu vakaru. Vēl kādam Dievs pieskaras, copējot ezerā negaisa laikā vai dzirdot karstas diskusijas uz karstas pirts lāvas. Lai šo visu piedzīvotu, ir tikai viens nosacījums – ir jāatbrauc. Ir jāizvirza sev prioritāte, kas stāv pāri ikdienas pienākumiem, ka arī es vismaz reizi gadā vēlos ieiet „apsolītajā zemē” kopā ar savu ģimeni, kopā ar savu draudzi.

Mani jo īpaši aizkustina tas, ka nometnē piedalās visu paaudžu cilvēki – no zīdaiņiem līdz sirmgalvjiem – un brīnumainā kārtā izdodas parunāties ar tādiem cilvēkiem, kurus ikdienā draudzē, iespējams, pat nepamani, kur nu vēl sāc sarunu. Un katra no šīm sarunām ne tikai kaut ko pasaka par otru cilvēku, bet ļauj uzzināt ko jaunu par arī draudzi, kurā esi, un pašam par sevi. Tādos brīžos uz mirkli atnāk nožēla – kāpēc es uz nometni nebraucu jau agrāk?

Jūs jau saprotat, uz ko ar šīm pārdomām tēmēju: tas nav nopēlums tiem, kuri nebija, bet ir aicinājums visiem nākamgad atbraukt uz nometni, jo šis laiks ne tikai katram individuāli, bet arī visai draudzei kopā ir ļoti īpašs un nepieciešams. Mēs, Dieva ganāmais pulciņš, esam aicināti būt kopā. Tā no sirds! Gluži kā raktuvju strādnieki, kas ierakti vairākus simtus metru zem zemes un gaida izglābšanu. Par to turpiniet lasīt Erberta Bikšes uzrunā, kuru mums bija iespēja dzirdēt nometnes laikā Raunas baznīcā.

 

Raksts: Edgars Gertners

Foto: Antra Legzdiņa

 
« atpakaļ
 
 
Jezusdraudze.lv