Informējam, ka šī gada nometnes tēma ir:
Ražots Debesīs (Made in Heaven).

Šī gada draudzes vasaras nometne notiks no 25. jūlija - 1. augustam. Saplānojiet savu atvaļinājuma laiku, lai piedalītos nometnē!

Vairāk informācijas par nometni >>>

Sekot bez nosacījumiem

Šā gada 11. februārī mūsu draudzes pērminderis Haralds Biete tika ievests evaņģēlista amatā. Viņa turpmākā kalpošana notiks gan Jēzus draudzē, gan Rīgas Sv. Pāvila draudzē. „Jēzus Draudzes dzīve” aicināja uz sarunu Haraldu un viņa sieviņu Gundegu  - par mācītāja aicinājumu, par ceļu līdz šai kalpošanai un ģimenes atbalstu tajā. Starp citu, Haralds pirmoreiz nokļuva Lutera akadēmijā, sekojot meitenei, kura viņam bija iepatikusies...

Ar Haraldu un Gundegu tikās Lelde un Ivars Kupči

Ir sācies Gavēņa laiks, kurā esam aicināti atturēties no kādām lietām. Tas prasa zināmu disciplīnu. Bet kā ikdienā disciplinēt sevi attiecībās ar Dievu, kad pietrūkst laika, spēka, gribas?

Mācītājs Erberts Bikše:

„Ir rīts. Nozvana pulkstenis. Jūs ceļaties. Jūs laikā ierodaties darbā. Jūs rūpīgi darāt savu dienas darbu. Jūs ejat uz tikšanos un ierodaties laikā. Tas viss pieder pie disciplīnas. Bez sevis disciplinēšanas dzīve nav iedomājama. Tāpat arī mūsu kristīgā dzīve. Regulāras lūgšanas, regulāra Bībeles lasīšana, miesas iegribu ierobežošana - tas prasa sevis disciplinēšanu.

Kā to paveikt ikdienā? Tam, ko mīlam un kas mums šķiet svarīgs, mums vienmēr atrodas gan laiks, gan spēks. Tā taču ir, vai ne? Ja mīlam Jēzu, mums nebūs grūti sevi disciplinēt. Prioritāte. Motivācija. Te arī mana atbilde. Ja būs mīlestība uz Jēzu, viss izdosies, ja ne, tad arī citi labie padomi neko daudz nepalīdzēs.”

Foto: Ivars Kupcis

Alfa kurss
Trešdien, 10. februārī, notika Alfa kursa pirmā nodarbība. Apmācību uzsāka 28 cilvēki, kuriem nākamajās nodarbībās pievienojās vēl 11 jauni dalībnieki. Alfa kursā paredzētas 15 nodarbības par galvenajām ar kristīgo ticību saistītajām tēmām. Apmācības notiek atbrīvotā un draudzīgā gaisotnē. Alfa kursa komandā darbojas ap 20 cilvēku – lektori, diskusiju vadītāji, mūziķi u.c..

Jaunie evaņģēlisti
Ceturtdien, 11. februārī, Jēzus baznīcā notika jauno LELB evaņģēlistu Haralda Bietes un Roberta Otomera amatā ievešanas dievkalpojums. Abi ir absolvējuši Lutera Akadēmiju 2009. gadā. Haralds Biete turpmāk kalpos Rīgas Jēzus un Rīgas Sv. Pāvila draudzēs, Roberts Otomers – Rīgas Sv. Gara draudzē Imantā.

Pēc rosīgās Vecpiebalgas meitenes Lauras ierosmes mēs, vairāki draudzes jaunieši, ceturtdien, 18. februārī, devāmies uz Vecpiebalgas draudzes jauniešu vakaru. Turklāt šo braucienu sasaistījām ar misijas grupu "Kāpnes", jo, kā zināms, Jaunpiebalga neatrodas sevišķi tālu no Vecpiebalgas. Tuvojoties galamērķim, Lauras telefonu (viņa brauca kopā ar mums) ik pa laikam ieskandināja zvans, no kuriem viens bija "sirsnīgs sveiciens visiem no Ancītes!" Sirsnība bija nojaušama, vēl nemaz klāt neesot. Un tā patiesi bija. Vakars izvērtās ļoti jauks, draudzīgs un sirsnīgs.

- Pabeigti iepriekšējā gadā iesāktie daļējie ērģeļu rastaurācijas darbi;

- veikta divu altāra kolonnu restaurācija;

- restaurētas balkona durvis „vācu galā”;

- veikta divu torņa kolonnu un to kapiteļu restaurācija;

- atjaunota torņa karnīzes mala;

- veikts Svētdienas skolas telpas kosmētiskais remonts;

- noslēgusies dievnama apgaismojuma projekta pirmā kārta (torņa izgaismošana);

- restaurēta altāra sētiņa.

Pēc draudzes padomei sagatavotās informācijas

Pagājušā gada nogalē vairākām mūsu draudzes ģimenēm bija iespēja Māmiņu grupas nodarbībā noklausīties, kā Erberts un Rute Bikšes dalījās savā bērnu audzināšanas pieredzē. Dzirdētās atziņas bija tik vērtīgas un noderīgas, ka vēlamies tās darīt pieejamas arī citiem „Jēzus Draudzes dzīves” lasītājiem.

Kad bērni kļūst par pusaudžiem, vecākiem vairs nav iespēju būt klāt visās savu bērnu gaitās, uzraudzīt un kontrolēt katru situāciju. Atskatoties uz savu četru bērnu pusaudžu periodu, Erberts un Rute stāstīja, kas ir svarīgākais, lai vecāki nepazaudētu mīlošas un svētības pilnas attiecības ar saviem bērniem.

„Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev laba darījis.” (Ps 103:2)

Skaistais, Dieva žēlastībā svētītais un pasākumiem bagātais Ziemsvētku laiks ir aizvadīts. Bet mana sirds vēl arvien ir pilna pateicības par īpašo iepriecinājumu šajos svētkos - man uzdāvināja laikraksta „Svētdienas Rīts” gada abonementu.

Jēzus draudzē, sākot ar janvāri, reizi divās nedēļās vakaros pulcējas cilvēki, lai piedalītos Mācekļu skolā. Par Mācekļu skolas ideju un tās realizāciju izjautāju draudzes māsu Helēnu Dekanti.

Kā Tu cilvēkam, kurš pirmo reizi dzird par Mācekļu skolu, varētu paskaidrot – kas tā ir par skolu un ko tajā dara?

Aicinājumā uz skolu, kā arī darba konspektos ir rakstīts: „Māceklis seko Meistaram, redz un dzird Meistaru strādājam, mācās, mēģina un veic uzticēto, pārrunā kļūdas, vienmēr paliek Meistara rīcībā. Mēs esam aicināti vienmēr būt Kristus mācekļi”. Meistars mums visiem ir viens - Jēzus Kristus. Šobrīd kopīgi cenšamies ieraudzīt, kā mūs uzrunā, atrod Dievs, kā pēc Viņa mīlestības nodoma no grēka mūs pestī Kristus, kas caur Svēto Garu mūs vada tālāk, iedrošina, pamāca. To visu Viņš dara pie katra no mums. „Skolēni” tiek aicināti mācīties to labāk saskatīt. Un kā mīlošs Tēvs Dievs jau tagad aktīvi strādā ar tiem, kas gatavo nodarbības (mēs mācāmies, mēģinām veikt uzticēto, pārrunājam kļūdas). Es ticu, ka arī tie, kas bija atnākuši uz pirmajām nodarbībām, ir ko guvuši.

„Domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.”

Mūsu draudzes nama sociālās aprūpes dzīvokļa Altāra istabā bija ļoti nepieciešams veikt parketa grīdas restaurāciju. Kādā brīdī radās labvēlīgi apstākļi šīs ieceres īstenošanai. Es runājos ar Debesu Tēvu, brāļiem un māsām par to, kurš to varētu paveikt un cik tas viss izmaksātu. Baznīcā aprunājos arī ar Didzi. Un viņš man vairākkārt pārjautāja: „Bet vai nauda jums tam ir?”

Roberts Feldmanis „Evaņģēliski luteriskā baznīca un dievkalpojums” – Luterisma Mantojuma fonds, Rīga, 2009. g.

Grāmatas autors Roberts Feldmanis (1910-2002) ir spilgta personība, daudziem pazīstams kā izcils Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas vēsturnieks, mācītājs, liturgs, garīgais tēvs un jaunās mācītāju maiņas audzinātājs.

Mācītājs Erberts Bikše
14.02.2010.

Dieva Vārda lasījums no Lūkas ev. 18:31-43:

31 Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: "Redziet, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.
32 Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs,
33 šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām."

Noskatīties Latvijas Televīzijas filmēto 31.01.2010. dievkalpojuma ierakstu Jēzus baznīcā var šeit>>>

Iesvētes mācību sākums 2010. gada 15. februārī plkst. 18.30

Nodarbības notiks 3 mēnešus pirmdienās plkst.18.30

Vada mācītājs Erberts Bikše un citi draudzes pārstāvji.

Lūgums pirms Iesvētes mācību sākuma (līdz 10. februārim) ierasties pie mācītāja Erberta Bikšes uz pārrunām (pieņemšanas laiki atrodami sadaļā Kontakti).

Armands Tapiņš ir viens no Jēzus draudzes pērminderiem un darbojas draudzes Revīzijas komisijā, bet, ja nepieciešams, viņš var arī nosēdināt lidmašīnu uz skrejceļa. Ikdienā viņš nodarbojas ar finanšu risku vadīšanu Valsts kasē, bet tajā pašā laikā cenšas nepazaudēt bērna spēju priecāties par apkārtējo pasauli. „Jēzus Draudzes Dzīvei”  Armands stāsta par laulībām un sieviņu Leldi, par savu nodarbošanos un mācīšanos lidot, kā arī par nepieciešamību saglabāt ikdienā prieku un vieglumu.

Kad rakstu šīs rindas, vēl nav sācies jaunais Alfa kurss, bet veiksmīgi noslēdzies iepriekšējais. Šoreiz ne par pašu Alfa kursa norisi, jo pats tajā nepiedalījos - ne komandā, ne arī kā dalībnieks. Pāris reizes gan sanāca piedalīties ar ēdiena gatavošanu, bet pārsvarā ir tā, ka esmu notikumu vērotājs no malas.

Daudzi droši vien ir dzirdējuši, ka uz Alfa kursu tika uzaicināti futbola līgas spēlētāji. Viņiem bija savs noteikums, kuru izpildot, varēs piedalīties futbola spēlēs -  šis noteikums bija apmeklēt vismaz pirmās trīs nodarbības.

Aicinām jūs uzdot savu jautājumu mūsu draudzes mācītājiem, sūtot tos uz info@jezusdraudze.lv vai iesniedzot draudzes kancelejā! Interesantākos jautājumus kopā ar mācītāju atbildēm publicēsim turpmākajos „Jēzus Draudzes Dzīves” numuros un draudzes mājaslapā, www.jezusdraudze.lv.

Esmu viena, vientuļa, man ir 78 gadi, un ir problēmas ar dzirdi, tāpēc man nav ne radio, ne TV. Dažreiz ir ļoti skumji. Tad lasu. Vasarā dzīvojos pa dārzu, tad ir vieglāk.. Nolēmu iegādāties televizoru, bet veikalos tik daudz un dažādu, jūtos tik tehniski nezinoša. Kad vēl bija vīrs, viņš bija darītājs, rīkotājs. Veikalos jau pārdevēji stāsta, bet es ar savu problēmu ne visu saprotu. Tajā dienā biju domājusi Pils ielas veikalā paskatīties kādu grāmatu dāvanai, bet tramvajs mani aizveda līdz Merķeļa ielai, eju un domāju, kā tikt līdz Vecrīgai... Ejot pa Merķeļa ielu, kāds man it kā piepeši teiktu: „Vai tajā veikalā Brīvības ielas stūrī nav televizori? Tas, kas tev vajadzīgs - ieej un paskaties!”

Draudzes ikdienā lietojam daudzus profesionālus izteicienus, kuru nozīme mums ir labi zināma. Bet – vai tiešām? Piedāvājam jums alternatīvus skaidrojumus dažiem ar baznīcu un mūsu draudzi saistītiem terminiem.

Kā katru gadu, arī šī gada sākumā draudze pulcējās uz kopīgu draudzes eglītes pasākumu. Šo gadu uzsākām uzlūkojot savu draudzi kā Dieva ģimeni, un cenšoties katrs ieraudzīt savu vietu tajā.

„Nāc, un jūties kā mājās,” tā mūs sagaidīja vakara vadītāji Austra un Jurģis. Kokles skaņas, eglītes smarža un ģimenisks siltums apņēma katru, kas 3. janvāra pievakarē vēra mūsu dievnama durvis. Ārpusē palika sals, vientulība un skumjas. Draudze sapulcējās ap Jēzu kā viena liela Dieva ģimene, kavēdamās Kristus dzimšanas svētku atskaņās un ielūkodamās priekšā stāvošās gadskārtas uzdevumos. Esam tik dažādi vecuma, pieredzes un izturības ziņā, tomēr ceļa virziens visiem viens – uz mājām, kopā ar Jēzu... To apliecinām kopīgā lūgšanā un dziesmā ar vārdiem „Tēvs mums viens”.

Pēc uzaicinājuma sagatavot kādu īsfilmiņu draudzes eglītes pasākumam, piekritām, un sākām domāt par tās scenāriju. Visbeidzot radās sižets... mazs un vienkāršs, bet kodolīgs...
Mēs visi esam kā kūkas sastāvdaļas - milti, cukurs, sviests, olas, cepamais pulveris, vaniļas cukurs vai āboli. Mums katram ir savas īpašības – cukuram saldums, sviestam treknums, āboliem skābums... Mums katram ir savs vārds, savs uzdevums un funkcija.
Vai mēs varam uzcept garšīgu kūku tikai no miltiem un cukura? Vai tikai no olas un vaniļas cukura? Visādā ziņā tā noteikti nebūtu kūka.

Māceklis seko Meistaram, redz un dzird Meistaru strādājam, mācās, mēģina un veic uzticēto, izrunā kļūdas, vienmēr paliek Meistara rīcībā. Mēs esam aicināti vienmēr būt Kristus mācekļi.

Māceklības skola Jēzus draudzē iecerēta kā priekšlasījumu, pārrunu, jautājumu, Kristus klātbūtnes laiks ikvienam, kas tajā piedalās. Katra lielā tēma ir nosaukta par klasi, jo tā arī ir savdabīga meistarklase. Māceklības skolas nosaukums ir atgādinājums, ka pat skolas pabeigšana nav kristietības pamatizglītība.

Ir iecerētas nodarbības kopumā pusotras stundas garumā, kas iesāksies un noslēgsies ar lūgšanu, un kuru saturs būs 3-4 īsi priekšlasījumi (tos sagatavos viens vai vairāki cilvēki) un sekojošām diskusijām.

No visas sirds liekot lietā savu aktrises talantu un pieredzi, Aurēlija Anužīte-Lauciņa jau vairākus gadus ir Jēzus draudzes Ziemsvētku uzveduma režisore. Intensīvajā uzveduma gatavošanas laikā pirms Ziemsvētkiem būtisks atbalsts šajā kalpošanā ir arī viņas vīrs Andris, kura ikdiena saistās ar starptautiskām biznesa konsultācijām un biežiem izbraukumiem.

Ar Aurēliju un Andri  sarunājāmies, sēžot omulīgā un viscaur ar motocikliem rotātā 
dīvānā, kura audumu Aurēlija pieskaņojusi Andra moto-vaļaspriekam. Intervijas laikā mūs kādas septiņas reizes apostīja šokolādes labradors Kuba, kurš, pēc Aurēlijas teiktā, saprot 250 vārdus, turklāt lielu daļu no tiem – lietuviešu valodā. Mūsu tikšanās notika Lauciņu ģimenes jauniekārtotajā mājā, kuras abos stāvos parasti skan Kristīgais radio.

Šis Ziemassvētku laiks arī mums, ludziņas aktieriem, bija īpašs- sadraudzības, brīnumu un neizsakāmi skaistas draudzības laiks, kas noteikti neatstāja vienaldzīgu nevienu no mums.
Katrs mēģinājums bija smieklu pilns, jo īpaši atceroties Aurēlijas izteicienus, kuros aicinam ielūkoties un pasmieties jūs kopā ar mums!

***

„Reiss uz Rīgu atcelts” – tā mums tika paziņots Briseles lidostā pēc tam, kad jau vairāk nekā 10 stundas bijām gaidījuši cerībā uz lidojumam labvēlīgākiem laika apstākļiem. Bija ceturtdienas vakars. Biju ceļā uz mājām kopā ar vēl pāris kolēģiem. Nospriedām, ka situāciju izmainīt nevaram, jo – kā teikt - kājām uz Latviju neaiziesi, tāpēc laiku īsinājām sarunās un cenšoties noskaidrot iespēju tikt mājās ar nākamo reisu.

Mūsu gaidīšana izvērtās teju 24 stundu garumā... Bet mājās tikām. Un arī neko būtisku no savas dzīves nenokavējām (pat kolēģe, kuras bērniem piektdienas pēcpusdienā bija bērnudārza eglīte, laikus paspēja arī uz to).

Ik gadu decembrī starp piparkūku cepšanu, dāvanu gatavošanu, dažādiem jaukiem pasākumiem un bērnu sagatavošanu eglītēm, un skolas/bērnudārza Ziemassvētku pasākumiem pārdesmit mūsu draudzes māmiņu atrod laiku, lai satiktos māmiņu grupas Ziemassvētku pasākumā. Tās arvien ir jaukas sirsnības pilnas stundas, kas mums ir īpaši nepieciešamas saspringtajā pirmssvētku laikā, lai savas sirdis sagatavotu lielākajai Dzimšanas dienai pasaulē.

Turpinājumu lasīt sadaļā māmiņu grupa spiežot šeit >>>

Sveicam visus Jaunajā gadā ar Jēzus draudzes mājas lapas jauno veidolu! Tā kā draudzes mājas lapas iepriekšējā versija tika izveidota apmēram pirms pieciem gadiem, tad bija pienācis laiks to atjaunot un uzlabot. Paldies Dievam, ka Viņš deva idejas un izdošanos izstrādes procesā, paldies visiem draudzes palīgiem un protams – mājas lapas apmeklētājiem! Mājas lapas apmeklētāju skaits arvien ir audzis, un 2009. gada novembris ir bijis rekorda mēnesis, kad mājas lapā viesojās 1500 unikālie* apmeklētāji.

Kā noticēt sev šajā gadā?

Ģirts Prāmnieks

Pirmkārt, iekniebt - tas apliecinās, ka: a) tu esi, b) spēj just, c) spēj ko darīt.

Uz šī pamata vari izdarīt sekojošus secinājumus: ja tu esi, tas jau ir daudz. Ja spēj just - tas tikai apliecina tavu esamību un tavu dzīvību un spēju uztvert šo pasauli. Ja spēj darīt, tad tas nozīmē, ka neesi šajā pasaulē veltīgi - tu vari to mainīt un esi aicināts to darīt. Tu spēj ietekmēt pasauli. Šo saliekot kopā, Tev ir jānotic sev!

Bet, ja nopietnāk, tad es nekad neesmu sapratis šo vārdu nozīmi "noticēt sev". Nekad neesmu sevi apšaubījis. Esmu apšaubījis savus spēkus, izpratni, bet vai tad es esmu tikai spēks, izpratne? Es domāju, ka patiesais pārliecības avots un spēka avots nav jāmeklē ticībā sev, savām spējām - bet gan ticībā Dievam, viņa spējās un spēkā. Domāju, ka tieši tajos brīžos, kad mēs pārstājam ticēt sev, bet meklējam Dieva palīdzību un paļaujamies uz Viņu, mēs piedzīvojam reālu Dieva spēku ... sevī! Ja Dievs aicina mūs darīt ko tādu, kam mums nav spēka, tad Viņš nevēlas, lai mēs to izrokam sevī, bet gan lai smeļam spēku Viņā. Jo tikai tā mēs varam augt - veicot to, kas nav mūsu spēkos.

Aicinām arī jūs uzdot savu jautājumu mūsu draudzes mācītājiem, sūtot tos uz info@jezusdraudze.lv vai iesniedzot draudzes kancelejā! Interesantākos jautājumus kopā ar mācītāju atbildēm publicēsim turpmākajos „Jēzus Draudzes Dzīves” numuros un draudzes mājaslapā, www.jezusdraudze.lv.

Foto no Vīru kaujām Krimuldā, 2009. g. maijs
Foto: Ivars Kupcis

"Tā (mīlestība) apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu." (1.Kor. 13:7)

Šogad dzirdam daudzus sakām: finansiāli, materiāli šis laiks ir grūts.
Tiesa, daudziem neklājas viegli. Bet vai ir pamats pesimismam un noskumšanai?
Varbūt ir vērts atšķirt evaņģēliju, kur ir rakstīts par kādu ļoti nabadzīgu atraitni.

Lūk, šis teksts skan tā: "Jēzus redzēja arī, ka kāda nabadzīga atraitne ziedojumu traukā iemeta divi artavas, un sacīja: "Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!""

Mīlestības jēdziens tik bieži ir pārprasts ne tikai sekulārajā vidē, bet arī kristīgajā. Kristus nekad neņem rīksti un nemēģina mani iespaidot veikt to, ko Viņš vēlas. Bieži pat gaidu, lai Viņš kontrolē, iespaido, bet Viņš to nedara. Un dažkārt vēlos, lai Kristus mani atstāj vienu, bet arī to Viņš nedara.

Misijas projekts "KāpNes", kurš radās šā gada sākumā, iegājis jaunā posmā. "KāpNes" ir evaņģelizācijas projekts, kas notiek, sadarbojoties mūsu draudzei ar Jaunpiebalgas Sv. Toma draudzi, un tā mērķis ir iedrošināt Jaunpiebalgas jauniešus iesaistīties baznīcas dzīvē. 21. – 23. augustā Jaunpiebalgā norisinājās projekta kulminācija – evaņģelizācijas nedēļas nogale. To organizēt palīdzēja daudzi Jēzus draudzes jaunieši. Nedēļas nogale (piektdienas vakars) sākās ar koncertu Jaunpiebalgas estrādē, kur uzstājās Ieva Marta Henčele, Dace Kaša un grupa "Zemes Mala". Sestdien bija paredzētas dažādas aktivitātes – sporta spēles, spēles ģimenēm un filmu seansi. Pirms vakara pasākuma bija atsevišķa daļa: iespēja uzdot jautājumus mācītājam. Atbildēja Jaunpiebalgas Sv. Toma draudzes mācītājs Uldis Jumejs un Vecpiebalgas draudzes mācītājs Intars Jonītis. Vakara pasākums bija visa projekta aizkustinošākais brīdis – Jēzus draudzes jaunieši bija sagatavojuši drāmiņas, kopā ar slavēšanas grupu dziedājām dziesmas, cilvēki teica liecības, vakaru vadīja Evija un Daniēls Godiņi. Tas turpinājās baznīcas ārpusē, pļavā pie ugunskura. Kaut arī projekta gaitā atsaucība no Jaunpiebalgas jauniešu un iedzīvotāju puses nebija liela un tā aktivitātēs pārsvarā piedalījās svētdienasskolas bērni un viņu draugi, "KāpŅu" organizatori ieguva vērtīgu pieredzi, ko izmantot nākotnē. Kārtējo reizi sapratām: cilvēki vienkārši nezina un šaubās, kas viņus sagaida aiz baznīcas sienām – vai tur drīkst iet tikai izredzētie?

Jauno ģimeņu vakaru sezonu atklājām 26. septembrī ar Bībeles studiju, kurā mūs vadīja mācītājs Ģirts Prāmnieks. Šajā reizē apskatījām Dieva pestīšanas plānu cilvēkiem un to, cik pilnīgi tas atklājas Vecajā un Jaunajā Derībā. Ģirts mūs mudināja uz pārdomām par bauslības nozīmīgumu un to, ka saviem spēkiem vien nespējam to piepildīt. Bauslība ir kā spogulis, kas mums atklāj, kā šobrīd dzīvojam, un tikai Kristus upuris pie krusta var mūs glābt no pazušanas.

Andris un Laura Ceļmaļi
Dzimšanas dati:
1973. g. 28. augusts
1978. g. 17. jūlijs
Draudzē kopš 2004. gada
Izglītība:
beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, Arhitektūras fakultāti 1995. g.
beigusi Latvijas Universitāti, Juridisko fakultāti 2003. g.
Profesija:
arhitekts SIA "Z4 arhitekti"
juriste LELB SIA "Pastorāts", šobrīd audzina dēliņu
Kalpošana: pērminderis, draudzes padome
Ģimene: Alise (11 g.), Roberts (6 g.), Reinis (4 mēn.)

Andris ir arhitekts un draudzes pērminderis, kurš uz baznīcu brauc ar velosipēdu pāri Vanšu tiltam. Bet Laura ir juriste, par kuras dzejdares talantu varējām pārliecināties pēdējās draudzes nometnēs, lasot apdziedāšanas pantus par draudzes aktīvistiem Lejastiezumos pagājušogad vai klausoties kristīgo hip-hopu Vonadziņos šogad. Lai iepazītu Ceļmaļu ģimeni tuvāk, viesojāmies viņu omulīgajā mājoklī Ķīpsalā. Runājot par Gara augļiem, no kuriem lielākā ir mīlestība, cienājāmies ar Andra un Lauras 11 gadus vecās meitas Alises pašceptu ābolkūku. Ļoti garšīgu.

Sveiks, mans mīļais draugs!

Tik sen neesmu Tevi redzējusi, ka nolēmu uzrakstīt un pastāstīt, kā man iet un kas jauns. Mūsu baznīcā ir atsākusies jauniešu vakaru rudens sezona, tie notiek nemainīgi katru piektdienu plkst. 19.

Ikvienu jauniešu vakaru veido vairākas daļas – jaukākā daļa – sadraudzība (draudzēšanās un runāšanās, kuras laikā uzkožam cepumus un dzeram tēju) notiek jauniešu telpās otrajā stāvā. Par katru vakaru ir atbildīgs kāds no jauniešu vadītāju komandas, tādēļ visi jauniešu vakari nebūt nav vienādi. Aizpagājušo piektdien, kad vakara tēma bija neatlaidība, pēc Ģirta (Ģirts Prāmnieks – jauniešu vadītājs un mācītājs. – Aut.) uzrunas mazajās grupās pārrunājām, kam mūsu dzīvē pietrūkst neatlaidības, kad tā mums visvairāk ir bijusi vajadzīga, u. tml.

Vai tevi pārsteidz dievišķa mīlestība sevī un citos?

Pēteris Bikše, skolnieks

Estere Alpe, skolniece
Esmu redzējusi un dzirdējusi par cilvēkiem, kuriem neklājas labi, kuri daudz strādā un cieš, bet tik un tā viņi tic un mīl, viņi liek sevi Dieva rokās. Jo tas īstenībā ir brīnumaini, ka mēs Dievu neredzam, bet ļoti reāli varam piedzīvot caur mīlestību.
Ielikt sevi Viņā- manuprāt, tas ir tā, ka tu uztici pilnībā sevi viņam, tu ieliec Viņu kā daļu sevī un izturies kā daļa no Viņa. Tu Viņu lūdz, uz Viņu paļaujies, katru rītu un vakaru sāc un beidz ar Viņu. Tu savā sirdī un prātā apzinies, ka esi Viņa bērns! Un nekaunies par to runāt citu priekšā.

Gunta Zemitāne, medicīnas māsa
Tas ir ļoti svarīgi, mēs nevienu nevaram patiesi mīlēt, ja neesam Kristū. Dievs mūs vairo ticībā, mīlestībā un Svētā Gara spēkā, kad tajā pieaugam, tad pieaugam Viņa mīlestībā. Ja mums tā ir, tad varam pieņemt arī to, ko cilvēcīgi gribam atraidīt. Mani sāpina, ja draudzē kāds tiek atgrūsts, jo mēs esam viena miesa Kristū Jēzū. Ja mūs kāds cits kristietis arī aizvaino, tikai tad pieaugam, ja spējam piedot. Jo dziļāk ieeju Kristū, jo vairāk spēju mīlēt un dot to citiem.

Kārlis Škenderskis, tirdzniecības pārstāvis
Ka tā var būt Dievā, tas mani nepārsteidz, bet, ka tā ir manī un citos, tas patiešām izbrīna. Es zinu, ka Dievs mani ir mainījis un izvilcis no pasaule mēsliem, no iznīcības un pazudināšanas. Redzu pie saviem tuviniekiem, ka patiešām Dievs caur mani spēj parādīt savu mīlestību, nevis, ka es būtu labs, nē Viņš izmaina sirdis. Es vienīgi varu nākt pie viņiem ar mīlestību un to nevar dabūt cilvēcīgi kaut kā tēlojot, bet ja patiešām nāk Viņa mīlestība, tad notiek brīnumi un cilvēki izmainās...

Rūdolfs Ligers, students
Nē, neizbrīna, ja es zinu, ka šis cilvēks ir kristietis, man tas liekas pilnīgi normāli. Mani arī neizbrīna pretējs gadījums, jo kristietis arī ir tikai cilvēks. Krīt jau tikai kristieši, jo nokrist var tas, kas ir piecēlies. Sevī mani izbrīna dievišķa mīlestība, tāpēc, ka zinu, kāds esmu bijis, jo sevi labi pazīstu, bet cits ne tik ļoti.

Iluta Piļicka, studente
Ir divi aspekti. Tavs cilvēcīgais „Es” parasti ir pārsteigts. It kā gaidi to mīlestību, bet tad, kad tā patiešām nāk esi pārsteigts. Garīgajā ziņā ir cilvēki, par kuriem neesmu pārsteigta un ir arī cilvēki, no kuriem gaidu to dievišķo mīlestību un tā nenāk...
Sevī gribētu, lai ir vairāk šīs mīlestības. Pēdējā laikā domāju, ka pazemība ir izpausme dievišķai mīlestībai. Ar to nepiedzimst, man liekas tā kā vairāk piedomāju un lūdzu par to, Dievs arī dod!

Intervēja: Elīna Šīmane

Foto: Baiba Nevarževska, Edgars Jēgers un no personiskajiem arhīviem

"Tā Kunga ceļš ir sirdsskaidrā stiprums.." (Pam 10,29)

Šī bija mūsu draudzes vasaras nometnes tēma un moto. Un, protams, runa nav par to, kas jāņem līdzi uz nometni. Arī ne par to, kas būtu nepieciešams pārgājienā vai ceļojumā. Mēs vēlējāmies pārdomāt, kas ir nepieciešams mums ceļā pie Dieva un Dieva ceļos, kur Viņš mūs sūta.

Domāju, ka ikviens reiz ir devies ceļojumā. Un droši vien pirms ceļojuma ir stāvējis kofera, mugursomas vai mašīnas priekšā un domājis, kas gan būtu jāņem līdzi un kas ne. Nekad negribas atstāt mājās to, kas būs nepieciešams ceļā. Un nekad negribas ņemt līdzi tādas lietas, kuras nevajadzēs, jo kamdēļ lieku smagumu nest.

Jautājumu: kas ir tavā ceļasomā? – var pārfrāzēt: kas ir tavā sirdssomā? Jo no tā lielā mērā izriet, ko liekam ceļasomā un kurp vispār mēs ceļojam.

Šodienas moderno tehnoloģiju pasaulē rosoties, mēs tiekam vairāk nekā jebkad agrāk konfrontēti ar dažādām izvēlēm, kā piepildīt sevi un savu dzīvi. Ik rītu jāizšķiras – ar ko sākt dienu? Vai ar to, ko vēsta interneta ziņu portāli vai mūžīgais tavas dzīves ziņu portāls Debesīs, kas caur satelītu–lūgšanu tev ir pieejams nepārtraukti, ja vien to izmanto. Un ik vakaru atkal jāizšķiras, vai pievienoties neauglīgiem lūriķu (A. Līce) tūkstošiem, kas teleekrānos pēta citu dzīvjķibeles un konstrukcijas, vai nodoties klusuma meditācijai, lai caur Trīsvienību sastaptos ar sevi un pašu Trīsvienību.

Ar lielu prieku varam pateikties Dievam par mūsu svētdienasskolas vadīšanu no 2007. līdz 2009. mācību gadam. 

Šajā laikā ir daudz kas turpināts, sākts un atjaunots. Svētdienasskola nevar pastāvēt bez skolotājiem! Un, paldies Dievam, ka mūsu "mūri" veido 22 skolotāji, ir patiess prieks būt daļai no šā "mūra".
Ievērojami pieauga arī vecāku, pieaugušo, Bībeles studijas svētdienasskolas nodarbību laikā. Prieks redzēt draudzē iesaistāmies aizvien vairāk cilvēku, kuri arī ikdienā izdzīvo Patieso vēsti un palīdz to ieraudzīt citiem.

„Esiet viesmīlīgi cits pret citu bez kurnēšanas. Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.” (1Pēt 4, 9, 10)

Diakonijas Bībeles stundas grupiņa 22. jūlijā tika aicināta uz vasaras semināru. Par to parūpējās draudzes pansionāta saimniece Maiga, uzaicinot viesoties savās mājās Pārogrē. Atsaucība bija liela, jo šos cilvēkus vieno ticība un sadraudzība nu jau četru gadu garumā.

Viesmīlība ir mīlestības izpausme. Esam jau iepriekšējos gados ciemojušies pie Maigas. Tā jau kļuvusi par tradīciju. Tikšanās reize sākās ar tējas baudīšanu. Arī cienasts bija dabīgs un veselīgs – dārzā pašas izaudzētas zāļu tējas, ogas un saknes.

2009. gada 26. jūlija rītā katrs pārskatījām savas ceļasomas – vai ir līdzi zobu birste, peldbikses, dvielis, tīras zeķes un pārējais nepieciešamais. Mēs gatavojāmies ceļojumam. Ņēmām līdzi arī mūsu dzīves ceļasomas un svētdienas saulainajā vakarā sākām piecu dienu kopīgo ceļojumu "Vonadziņos", Stāmerienā.

Mums katram ir savs dzīves ceļojums, savi mērķi, savi sasniegumi, savi maršruti. Un katrs ejam cauri dzīvei ar savu ceļasomu. Kas tajā ir iekšā? Kas ir tavā dzīvē? Mūsu dzīves somās ir daudz labu un vērtīgu lietu, ieradumu, īpašību un vēlmju, bet tur ir arī ļoti daudz liekā. Tāpēc devāmies šajā ceļojumā, lai pārskatītu mūsu ceļasomas...

Pēc nometnes vakara pasākumiem, kad pie debesīm parādījās zvaigznes, jaunieši sanāca kopā uz nakts sarunām. Kādi iespaidi par tām palikuši gandrīz pēc mēneša un vai mūsu sirds ceļasomās kaut kas mainījies – par to šī diskusija ar jauniešu sarunu vadītājiem Kristīni un Daniēlu. Diskusiju vadīja Austra Klotiņa.

A. K.: – Par ko jaunieši visvairāk gribēja runāt?

Kristīne Frīdberga: – No Bībeles pamatjautājumiem līdz sarežģītiem problēmjautājumiem, piemēram, kā evaņģelizēt nekristiešiem, lai vēsts viņus uzrunātu, bet tajā pašā laikā neaizbaidīt viņus ar savu uzmācību un degsmi. Bija arī jautājumi par to, kādu mūziku mēs klausāmies un kādu nevajadzētu klausīties un kādus svētkus svinam vai nesvinam. Un svarīgi bija uzķert to, kas ir interesanti, bet nav banāli.

Daniēls Godiņš: – Bija interesanti ļoti dažādo viedokļu dēļ. Jauki, ka kāds bija sagatavojis savus jautājumus.

Vai tu vēlies mainīt savas sirds ceļasomas saturu?     

"Tā Kunga Cebaota vīnadārzs ir Israēla nams, un Jūdas vīri ir stādi, kam pieder Viņa sirds." (Jes 5, 7)

"Kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds." (Mt 6, 21)

Vai drīkstu jums pajautāt: kam pieder jūsu sirds?

Dažreiz pat paši neesam īsti sapratuši, kas ir mūsu dzīves lielākās vērtības, svarīgākie akcenti. Bet tādi katrā ziņā ir. Tie ļoti lielā mērā iespaido visu mūsu dzīvi.

Kādam viss viņa dzīvē riņķo un griežas ap viņu pašu. Viņš pats varbūt nemaz nav pamanījis, ka ir ļoti egoistisks cilvēks.

Kādam citam viņa dzīves lielā vērtība, akcents ir darbs, nemitīgas rūpes par to, kā nopelnīt vairāk naudas. Ļoti iespējams, viņš nemaz nav starp tiem, kurus saucam par bagātajiem. Tomēr viņa domas, viņa ikdiena ar to vien galvenokārt saistās – kā iegūt vairāk līdzekļu.

Kāda kristiete mācītājam lūgusi: "Mācītāj, es vēlos tuvāk iepazīt Kristu. Vai jūs varat lūgt par to?" Mācītājs kopā ar viņu nometās ceļos un lūdza: "Dievs, sūti šīs sievietes dzīvē tādus pārbaudījumus un grūtības, kādas viņai nekad nav bijušas!" Sieviete pielēca kājās un sauca: "Es taču to jums nelūdzu!" – "Jā, bet citādi Kristu nav iespējams iepazīt dziļāk."

"Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts." (2Moz 15,26b) Šis moto lasāms mūsu draudzes ambulancē jau kopš tās pastāvēšanas pirmās dienas. Mūsu draudzes ārstu konsultācijas regulāri notiek jau sešpadsmito gadu, un tā ir viena no ļoti svarīgām Jēzus draudzes diakonijas darba nozarēm. Šis darbs aizsākās deviņdesmito gadu sākumā, kad līdzīgi kā tagad bija grūts laiks. Mūsu draugi – brāļi un māsas Vācijā, Šveicē, Amerikā un Zviedrijā – bija gatavi palīdzēt, sūtot slimnieku kopšanas līdzekļus, pārsienamo materiālu un medikamentus. Mūsu draudzē atradās ārsti un medmāsiņas, kas bija gatavi nākt un kalpot draudzes "doktorātā" (tā toreiz to sauca), dāvinot savas zināšanas, laiku un mīlestību katram, kurš tur iegriezās. Gāja laiks, un kopējā situācija valstī it kā uzlabojās, tomēr vēl arvien pēc palīdzības vērsās cilvēki, kuriem mūsu mediķu palīdzība bija ļoti vajadzīga. Vēl līdz šai dienai pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, vientuļās mātes, bezpajumtnieki var vērsties pie mums, lai saņemtu ne vien medicīnisku palīdzību, bet arī garīgu stiprinājumu. Pēdējā laikā tiem pievienojušies cilvēki, kas nepieder pie iepriekš minētajiem, – tie, kas nevar vairs nopelnīt tik daudz, lai varētu saņemt medicīnisku palīdzību citur. Daudzi pacienti pie mums ir saņēmuši ne vien ārsta palīdzību, bet arī izdzirdējuši par to lielo Ārstu, kas dziedē gan miesas vainas, gan arī dvēseles vainas.

3. un 4. jūlijā Jēzus draudzes padome pulcējās kopā Rāmavas muižā uz rekolekcijām un kārtējo draudzes darbības plānošanu. Tikšanās galvenie uzdevumi bija divi: kopīgi domāt, kā varam attīstīt efektīvu māceklību mūsu draudzes cilvēku vidū, kā arī plānot tālākās draudzes nozaru darbības prioritātes turpmākajiem 3 gadiem.

Iespaidiem bagātā ekskursijā uz tuvējo Katlakalna baznīcu piektdienas vakarā iepazināmies arī ar šeit savulaik kalpojošā mācītāja, profesora Roberta Feldmaņa aizraušanos – plašo dārzu un eksotisko augu stādījumiem baznīcas apkārtnē, kas joprojām priecē un izbrīna katru jaunu viesi šeit. Savukārt pašā piektdienas vakarā daļa no padomes – tie, kuriem nenāca miegs – kopīgi noskatījās dāņu mākslas filmu „Ādama āboli”, iespaidīgu stāstu par to, vai ļaunumu var uzvarēt ar labo, vai, kā izteicās kāds no skatītājiem, mūslaiku Ījaba grāmatas ekranizējumu.