Paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!
2Kor 9:15

Ziemsvētki – dāvanu gatavošanas un dāvināšanas laiks. Šķiet, ikviens dos un ikviens saņems, iespējams, pat daudz dāvanu. Dāvanas – skaistas, noderīgas, vērtīgas, mīļas –, tomēr vai tā būs īstā atbilde uz dvēseles ilgām? „Ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele?” jautā Jēzus (Mt 16:26). Ja kāds tev pat visu pasauli uzdāvinātu, tava dvēsele tomēr sacīs: „Tas nav tas. No tā es nevaru dzīvot.” Pēc kā tad dvēsele tik neatvairāmi un neapklusināmi tiecas? Tā tiecas pēc tādām dāvanām, kas dara svētlaimīgu un dod mūžīgo dzīvību.

Uz mūsu visu neapklusināmajām dvēseles ilgām atbildi ir sniedzis Dievs. Viņš neuzdāvināja mums pasauli, bet uzdāvināja Sevi Savā mīļotajā Dēlā. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jņ 3:16) Dievs dod vislielāko, vissvētāko Dāvanu, un tava dvēsele atrod mieru, prieku un dzīvības pilnību, kas nekad nebeigsies. Pasaules ar visām tās mantām kādudien vairs nebūs, bet tavai dvēselei ir atbildēts ar izglābšanu, lai, ieguvis brīvību no grēka, velna un nāves varas, tu dzīvotu mūžīgi.

Dāvana ir iedota, bet, lai tā būtu tava, tā ticībā ir jāpieņem. Jā, var arī neticībā nepieņemt. Bet var arī ticībā pieņemt. „Viņš [Jēzus] nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.” (Jņ 1:11–12) Katrā cilvēkā kaut kur dziļi mīt ilgas atgriezties pie Dieva, būt Radītāja klātbūtnē, būt Viņa mīlētam bērnam. Dievs ir darījis visu, lai šīs ilgas pārtaptu īstenībā. Ja uzticies Jēzum, Dievs ļauj tev būt Viņa bērnam un tu drīksti tuvoties Dievam, lai būtu kopā ar Viņu mūžīgi. Ikviens, kurš šo vislielāko Dieva mīlestības un žēlastības dāvanu ir saņēmis, līdz ar apustuli Pāvilu var teikt: „Paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!” (2Kor 9:15) Jā, pietrūkst vārdu, lai izteiktu to, cik dārga un īpaša ir Dieva dotā Dāvana.

Ziemsvētku laikā pirksim, gatavosim un dāvināsim dāvanas. Jauki, bet, to darot, neaizmirsīsim, ka visām mantiskajām vērtībām ir tikai īslaicīgs spožums. Ir vēl tik daudz to, kuri savas dzīves laikā ir saņēmuši skaistas un jaukas dāvanas, bet nav saņēmuši vislielāko un visdārgāko Dāvanu – tieši to, pēc kuras viņu dvēsele ilgojas visvairāk. Tu vari kādu no viņiem iepriecināt, Ziemsvētkos pasniedzot dāvanu. Viena no dārgākajām dāvanām būs tā, ja mīloši un sirsnīgi vienkāršos vārdos pastāstīsi par Glābēju Kristu, kurš ir nācis pasaulē, lai tiktu piepildītas katra cilvēka ilgas pēc tādas dzīves, kuras mērķim ir mūžības vērtība. Pastāsti par to, cik svarīgs un mīļš tev ir Kristus! Pastāsti par to, ko Viņš ir paveicis tavā dzīvē!

Es iedrošinu tevi pasniegt kādam tavā ģimenē, radu lokā, darbavietā vai kur citur dārgāko no visām dāvanām – Evaņģēliju par Kristu, Glābēju. To darot, nebūsi kļūdījies, jo katrs cilvēks dvēselē ilgojas pēc tā miera un prieka, ko var dot vienīgi Dievs. Ilgojas pat tad, ja nav gatavs atzīt, ka tas tā ir. Varbūt tevis sacītās Labās Vēsts liecību viņš „izsaiņos” tikai pēc gadiem. Nekas! Bet tu būsi viņam to pasniedzis. Iespējams, kādos no Ziemsvētkiem.

Vēl atceries, ka arī Dievu ir iespējams iepriecināt ar dāvanām. Lielākā dāvana Dievam ir tā, ja kāds grēcinieks, atsaucoties Jēzus aicinājumam, kļūst par Dieva bērnu un tiek izglābts mūžīgajai dzīvībai. Kāda privilēģija un pagodinājums ir pasludināt Evaņģēliju par Krustu, lai tas notiktu!