Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”
Tit 2:14

Šie apustuļa Pāvila vārdi mums brīnišķīgi atgādina gan to, kas mēs, kristieši, esam, gan to, uz kādu dzīvesveidu mēs esam izredzēti un aicināti.

Apustulis iesāk ar pasludinājumu par Jēzu Kristu, sacīdams: „Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības.” Lūk, Pāvila galvenais uzsvars, kas vienlaikus ir arī visa Evaņģēlija vēstījuma kodols! Mēs tiekam atpestīti no visas netaisnības, proti, visi mūsu grēki mums tiek piedoti, vienīgi Dieva žēlastības dēļ. Vienīgi ticībā. Ticībā uz Jēzu Kristu, kurš Sevi par mums ir nodevis.

Arī luteriskās Baznīcas tēvi savulaik ir devuši skaidru liecību, sacīdami, ka vārds „ticība” nenozīmē tikai paša vēsturiskā stāsta jeb Evaņģēlija zināšanu vien, bet gan ticību šī stāsta dotajam ieguvumam. Tātad „ticība” ir stipra pieķeršanās Dieva apsolījumam, kurā mums no žēlastības tiek dāvināta grēku piedošana Jēzū Kristū. „Ticēt” nozīmē Dieva dāvāto grēku piedošanas apsolījumu vēlēties un arī saņemt.

Vārdu sakot, mēs netiekam salīdzināti jeb samierināti ar Dievu mūsu pašu nopelnu dēļ – kaut vai tā iemesla dēļ, ka ikviens mūsu centiens, jebkas, ko mēs darām, ir tālu no pilnības, –, bet Dievs mūs pieņem par Saviem bērniem, par Savas saimes ļaudīm, kad mēs šo Kristū dāvāto žēlastības un piedošanas apsolījumu satveram ticībā. Tieši no šādas ticības būtu jāizriet mūsu dedzīgumam un labajiem darbiem, par kuriem runā apustulis Pāvils!

Patiešām – mūs, kristiešus, pats Dievs ir aicinājis būt dedzīgiem labos darbos. Un nevis tādēļ, lai ar to nopelnītu pestīšanu vai Dieva labvēlību, jo ticībā Kristum tā jau ir mūsu, bet Dieva gribas dēļ. Lai pagodinātu Viņa Svēto Vārdu. Lai pilnā mērā censtos dzīvē realizēt mums piešķirto privilēģiju būt par paša Visuvarenā Dieva bērniem, draugiem un darba biedriem, kā Kungs pats mūs uz to ir aicinājis.

Visbeidzot, jau pieminētie ticības tēvi uzskaita īstos un galvenos iemeslus, kuru dēļ kristiešiem jābūt patiesi dedzīgiem labos darbos: labie darbi mums jādara Dieva gribas, pateicības, ticības apliecināšanas un arī ticības vingrināšanas dēļ.

Par ticīgo darbiem Dievs ir apsolījis arī atalgojumu. Šis atalgojums nav ne grēku piedošana, ne žēlastība, ne mūžīgā dzīvība, jo to visu mēs saņemam vienīgi ticībā. Bet ir cita alga, ko Dievs ir apsolījis saviem ļaudīm, – miesīga un garīga, šinī dzīvē un pēc šīs dzīves.

Tātad mūsu labie darbi Dievam ir tīkami vienīgi ticības dēļ. Tāpat tieši ticības dēļ tiek piedots viss, kā mums vēl pietrūkst bauslības pildīšanā. Lūk, kādēļ mūsu labie darbi, pat ārēji necilākie un vienkāršākie, ir svēti, pilnīgi un Dievam tīkami – mūsu ticības dēļ! Lūk, kādēļ apustulis Pāvils ir teicis, ka bez ticības nav iespējams Dievam patikt (Ebr 11:6).

Novēlu, lai šajā jaunajā Dieva žēlastības gadā Svētais Gars mūs katru ticībā tā ceļ un iedvesmo, ka esam no sirds dedzīgi labos darbos, gan darbojoties laicīgajā aicinājumā, gan aktīvi iesaistoties draudzes kalpošanā!