jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

No sirds uz sirdi

Mūsu draudzē jau daudzus gadus ir jauka tradīcija – sarūpēt draudzes senioriem Ziemsvētku dāvaniņas un nogādāt tās viņiem kopā ar draudzes apsveikumu. Lai to varētu izdarīt, aicinu jūs iesaistīties akcijā „No sirds uz sirdi”, kas šogad norisināsies no 20. novembra... Lasīt vairāk >

Intervija ar Kristapu un Austru Legzdiņiem

Kristaps un Austra Legzdiņi – jauna ģimene, kas sākusies tieši Jēzus draudzē. Atskatoties abi secina, ka attiecības izveidojās šķietami kā pa diedziņu, tomēr šis ceļš nebija cukurā kaisīts. Šajā sarunā uzzināsiet, kā Dievs abus gatavoja īstajam satikšanās brīdim un... Lasīt vairāk >

Remonta aktualitātes

„Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties. Tas Kungs ir stiprums Savai tautai, sargs un palīgs tam, ko Viņš svaidījis. Palīdzi Savai tautai un s... Lasīt vairāk >

 

Cilvēka bērns, Es tevi esmu ielicis par sargu Israēla namam. Kad tu uztversi vārdu no Manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina Manā Vārdā.
Ech 3:17

Vai ir viegli nest atbildību? Kad Dievs reiz Ādamam prasīja atbildību par notikušo, viņš mēģināja to uzvelt uz Ievas pleciem: „Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” (1Moz 3:12) Uzņemties atbildību nav viegli, un ilgstoši to nest ir vēl grūtāk. Vēl arvien skan senais Kaina jautājums: „Vai tad es esmu sava brāļa sargs?” (1Moz 4:9) Tavs tuvākais tev līdzās dots, ne vien lai tu viņu sargātu, bet arī mīlētu.

Mēs svinam mūsu Latvijas skaisto simtgades jubileju. Esam Dievam no sirds pateicīgi par mūsu brīnišķīgo zemi, par neatkarīgu un brīvu Latvijas valsti. Šis lielais dārgums – brīva Latvijas valsts – ir Dieva svētības un laipnības dāvana. Tomēr valsts tapšanā, sargāšanā un neatkarības atjaunošanā arvien līdzi darbojušies arī cilvēki. Ja kaut kas labs ir izveidojies un īstenojies, aiz tā visa ir cilvēki, kas uzņēmās atbildību un to nesa, lai arī bieži tas nemaz nebija viegli.

Vai iet politikā, ieņemt amatu valdībā ir viegli? Domāju, ka nemaz nav viegli, jo īpaši laikā, kurā dzīvojam mēs, kad sašķeltība starp cilvēkiem kļuvusi acīmredzama. Vieglāk būtu neiesaistīties, vērot visu no malas, izteikt komentārus un kritiku. Bet kādam taču valsts ir jāvada un šī atbildības nasta jānes! Mums ir jāpateicas Dievam par tiem cilvēkiem, kuri to dara. Mums arī nemitīgi par viņiem jālūdz Dievs, lai viņi savus pienākumus varētu veikt ar labu sirdi, godīgi, visu mūsu labā.

Pravieti Ecēhiēlu Dievs aicināja iestāties par Viņa tautu grūtā laikā. Tauta bija atkritusi un novērsusies no Dieva, iestigusi postošā dzīvesveidā. Dievs aicināja pravieti kļūt par tautas sargu, par garīgu līderi: „Cilvēka bērns, Es tevi esmu ielicis par sargu Israēla namam. Kad tu uztversi vārdu no Manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina Manā Vārdā.” (Ech 3:17) Būt par sargu, teikt patiesību, mudinot cilvēkus īstenot dzīvē tikai to, kas ir saskaņā ar Dieva gribu, nav nemaz tik viegli, bet tas ir jādara.

Sargam vajadzēs izturēt arī lielu pretestību, tomēr ar Dieva spēku un atbalstu viņš spēs pārvarēt visus šķēršļus. Par pretestību Dievs brīdināja arī pravieti Ecēhiēlu: „Bet tu, cilvēka bērns, nebīsties no tiem un nebīsties no viņu vārdiem. Jebšu dadži un ērkšķi ir ap tevi un tu dzīvo pie skorpioniem, tomēr nebīsties no viņu vārdiem un nebaidies no viņu vaiga, jo tie ir pretestības pilna cilts. Bet tu pasludini tiem Manus vārdus, lai tie klausa vai neklausa, jo tie ir nepielaidīgi. Bet tu, cilvēka bērns, klausies, ko Es tev saku. Neesi tu nepaklausīgs kā šī nepaklausīgā cilts.” (Ech 2:6–8) Visiem, kas iestājas par svēto un patieso, arvien ir jāpiedzīvo pretestība. Katram, ko Dievs aicina stāvēt sardzē, svarīgākais ir pateikts vārdos „neesi tu nepaklausīgs”. Vienmēr visā meklē Dieva prātu un gribu, cenšoties visu darīt ar labu un godīgu sirdi.

Kā kristieši zinām, ka spēku nest uzticēto atbildības nastu mums dod vienīgi Kristus, Dieva Dēls. Īstenībā Dievs mūs visus ir aicinājis būt par sargiem – katru savā vietā, katru ar savu atbildību. Ja mūsu pienākums ir mīlēt savu brāli, mēs nevarēsim sacīt: „Vai tad es esmu sava brāļa sargs?” Mūsu pienākums ir būt nomodā citam par citu, par tautas brāļiem un māsām, arī par mūsu zemes un valsts nākotni. Dievs, svētī Latviju!
Kristus mieru un svētību vēlot,
mācītājs Erberts
 
Jezusdraudze.lv