jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Atskaņas no nometnes

Vai esi sajutusi, ka kopā ar tevi laivā ir Jēzus? Ieva BaroneProtams, daudzkārt esmu sajutusi, ka ar mani kopā ir Jēzus. Manuprāt, ir svarīgi apzināties, ka Viņš vienmēr ir līdzās un mūs nepamet. Drīzāk jautājums ir tāds, vai mēs paši reizēm Jēzu nepametam. Ja sajūtam... Lasīt vairāk >

Flautas un ukuleles

Vai vēlies iemācīties kādu mūzikas instrumentu? Izmanto iespēju un nāc otrdienās plkst. 17:30 spēlēt blokflautu vai ukuleli. Nodarbību sākums 10. septembrī.Piezīme: 17. septembrī ukuleļu nodarbība nenotiks, bet tiekamies atkal 24. septembrī. ... Lasīt vairāk >

Laulāto kurss

Laulātie pāri ir mīļi aicināti apmeklēt laulāto kursu! Lasīt vairāk >

 

Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: „Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, – jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū."
Lk 17:20–21

Kamēr cilvēka dzīvē viss rit mierīgi un saprotami, cilvēks ir priecīgs pats noteikt savu gaitu, savu ceļu, bet, kad iestājas grūts posms vai pārbaudījumi, tad ikviens meklē palīdzību. Laikiem cauri jūdu tauta ir gaidījusi savu Glābēju, savu Pestītāju, kas to ievedīs labākā dzīvē. Īpaši skaļi šīs ilgas izpaudās okupācijas un izsūtīšanas laikos, kad cilvēki bija nospiesti un bezpalīdzīgi. Arī farizeji šo jautājumu uzdeva laikā, kad Israēlu bija okupējusi Roma.

Vai ar mūsu dzīvi nav tāpat? Mēs noteikti esam pieraduši dzīves neskaidrības un jautājumus risināt paši, bet ko darīt, kad ar pašu spēkiem nepietiek? Tad mums vienmēr ir kāds rezerves plāns. Kā jūdi gaida uz Mesiju, tā mēs gaidām uz kādu izpalīdzīgu kolēģi, radu vai draugu. Draudzē varbūt ceram uz padomi vai garīdznieku. Mēs ceram, ka nāks kāds, kurš sakārtos, pabaros, uzklausīs un piepildīs visas vēlmes. Bet Kristus atbild, ka „Dieva valstība nenāks ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, – jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.”

Cilvēkiem pašiem patīk izdomāt sev vēlamo palīdzības veidu, un tādu viņi to arī gaida, bet Kristus saka: tā nenāks tā, kā mēs to mēdzam iztēloties. Arī jūdiem bija nepareizs priekšstats par to, kādam jābūt Glābējam, tāpēc īsto Glābēju viņi palaida garām.

Patiešām, Jēzus Kristus ir gaidītais Glābējs un Dieva valstība mūsu vidū, un Viņš jau ir atnācis. Viņš ir klāt katra ticīga cilvēka dzīvē un vēl vairāk pats savas draudzes vidū līdz pat pasaules galam. Kā tad ir iespējams, ka mēs gaidām uz kādu, kurš glābs, risinās un uzklausīs? Vai nav tā, ka mēs tik bieži neticam Kristus palīdzībai, ka drīzāk paļaujamies uz cilvēkiem un cilvēcisku risinājumu? Ja tā, tad Dievs par to saka skarbus vārdus: „Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga!” (Jer 17:5)

Kādēļ tik skarbi vārdi? Bībelē teikts, ka esam atkrituši no ticības Dievam, ja mūsu izvēles un paļāvība vairs nav vērsti uz Viņu, bet gan uz cilvēkiem. Iespējams, mēs iebildīsim, ka ir taču arī labi cilvēki ar labām, noderīgām un svētīgām domām, tomēr kas gan ir kāda cilvēka domas iepretim Dieva domām? „Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. „Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām..” (Jes 55:8–9)

Cilvēka nolādētība izpaužas kā novēršanās no Dieva, kad cilvēks uz sevi un līdzcilvēkiem sāk paļauties vairāk nekā uz Radītāju, tāpēc tāds cilvēks ir nošķirts no patiesā spēka avota – Dieva. Līdz ar to no šāda cilvēka arī neviens cits nekādu labumu negūs, jo viņā nav patiesā spēka avota. Šis avots ir atrodams tikai vienā vietā: „Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!” (Ps 36:10–11)

Savukārt pretējais stāvoklis, uz kuru Dievs mūs aicina, ir šāds: „Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus.” (Jer 17:7–8)

Mīļie draugi, Dieva valstība ir atnākusi ar Kristus nonākšanu pie cilvēkiem, tomēr viss iepriekš apspriestais norāda uz nopietnu iespējamību, ka cilvēks to var arī nesatvert un dzīvot tā, it kā viņa glābšana vēl nebūtu atnākusi. Jauns sākums ir tajā brīdī, kad Dievs garīgi mirušu un nolādētu cilvēku pārveido par dzīvu un ticīgu cilvēku, kurš cerību liek uz To, kam ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Mūsu ilgu un cerību piepildījums, mūsu palīdzība, mūsu glābējs nenāks ārēji redzamā veidā, jo šis Valdnieks jau ir mūsu vidū.

Sāksim šo jauno mācību gadu un aktīvo darba sezonu paļāvībā uz to Kungu, lai mēs pieredzētu apsolīto svētību un būtu kā tādi koki, kas nes daudz augļu pat sausā laikā!
Evaņģēlists
Jāzeps Bikše
 
Jezusdraudze.lv