jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Draudzes rudens ekskursija

Kā jau katru rudeni, arī šogad notika iespaidiem bagāta draudzes ekskursija. Sākām jau agrā rītā! Nedaudz miegaini, bet gatavi piedzīvojumiem, sagaidījām Diakonijā busu, ieņēmām labākās vietas un devāmies ceļā. Pa ceļam uz Bērzkrogu vērojām skaisti rudenīgo Latvijas d... Lasīt vairāk >

Intervija ar Henriju Kalniņu

Kaut arī draudžu koru skaits Latvijā sarūk, Jēzus draudzes kora diriģents Henrija Kalniņš ir optimists – viņš uzskata, ka dziedāt var ikviens, un savu aicinājumu saskata kristīgo koru attīstīšanā. Ar ko draudzes koris atšķiras no citiem koriem, lasiet šajā sarunā.Tu esi uz... Lasīt vairāk >

Muzikālā kalpošana

„Viņa žēlastība paliek mūžīgi!”[1]„Kas gan cits ir Dieva kalps, ja ne Viņa dziedoņi, kuru uzdevums ir celt augšup cilvēku sirdis un tās piepildīt ar garīgu prieku..”[2] Ar virsrakstā minētā pateicības psalma vārdiem (136. psalms, zināms arī kā „Lielais Hallels”) ... Lasīt vairāk >

 

Dievs saka: „Ar raudām tie nāks, un ar mierinājumu es viņus vedīšu.”
Jer 31:9

Draudu un raudu pravietis. Šajos vārdos bieži tiek saukts pravietis Jeremija, jo viņš ne vien uzrunā un aicina sava laikmeta ļaudis, savu tautu, uz atgriešanos no grēkiem, bet arī pasludina traģisko ziņu par Jeruzālemes izpostīšanu un jūdu tautas aizvešanu Bābeles trimdā. Šo vēsti – vēsti no Dieva –, pravieša paša vārdiem sakot, viņu spiež sludināt sirdī degoša uguns. Dieva Gara uguns. Tas nozīmē, ka Jeremija, pat ja ļoti gribētu, nemaz nespētu klusēt. Patiešām – „no sirds pilnības mute runā” (Mt 12:34).

Lūk, arī galvenais iemesls tam, kāpēc vēlāk – visu 70 gadus ilgo gūstniecības laiku – jūdu tauta nāk Dieva priekšā ar raudām. Tās ir trimdinieku asaras, kas tiešā un pārnestā nozīmē līst dienām un naktīm, – par zaudēto dzimteni, zaudēto brīvību, par nenovērtētajām un tāpēc arī neizmantotajām Dieva dotajām iespējām. Tās ir asaras, kas pilnas grēku atziņas un dziļas nožēlas. Tās ir raudas par savu stūrgalvību un nepaklausību, par pašu cietajām un neatgriezīgajām sirdīm, kuru dēļ viss šis posts kā lavīna pēkšņi ir nācis pār viņu dzīvi.

Tomēr Jeremija nav tikai Dieva dusmības sludinātājs. Viņš ir arī mierinātājs un iepriecinātājs. Un tieši tāda patiesībā ir pravieša Jeremijas dvēsele – pilna mīlestības un maiguma, kurā, vērīgāk ielūkojoties, mēs varam ieraudzīt atspulgu no paša Dieva mīlošās sirds un nodomiem attiecībā pret visu Viņa radību, pret visiem cilvēkiem, arī katru no mums. „Ar raudām tie nāks, un ar mierinājumu es viņus vedīšu,” – tā pravietis uzrunā Dieva tautu!

Un tiešām! Vai tad tā nav? Kad mēs ar asarām nākam, kad Dieva priekšā raud mūsu acis un dvēsele, Dievs nekad nepaliek vienaldzīgs. Viņš mūs uzrunā un mierina. Un tā ir tik daudzu kristiešu pieredze, ka Dievs patiešām vada un iepriecina katru, kurš to ļauj un tam ļaujas. Dievs patiesi atjauno cerībā ikvienu, kurš, būdams gatavs Dieva baušļu gaismā godīgi izvērtēt pats sevi un savu dzīvi, Viņam tuvojas patiesā grēku atziņā un nožēlā. Dievs neatraida un neatstumj nevienu, kurš no sirds meklē Viņa klātbūtni, žēlastību un piedošanu! Šo dzīves īstenību apliecina arī ķēniņš Dāvids, sacīdams savus slavenos vārdus: „Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” (Ps 51:19)

Tomēr izrādās – tā ir tikai puse no patiesības, jo ne jau tas ir Dieva galīgais nodoms pie mums, cilvēkiem. Ne jau mūsu asaras, izbailes, izmisums, bēdas un satriektība ir Dieva pēdējais vārds, bet gan mierinājums, kā varam lasīt šajā novembra lozungā. Mēdz sacīt: to, ko nozīmē noskumušo mierinājums, pa īstam spēj saprast vienīgi tāds cilvēks, kas pats ir iepazinis ciešanas un bēdas. Tieši tāpat arī prieks, kāda man tuva autora vārdiem sakot, ir nevis sāpju neesamība un prombūtne, bet gan pārvērstas skumjas.

Jā, un tieši to Dievs grib: lai mums būtu miers. Lai mums būtu miers ar Viņu un citam ar citu Kristū Jēzū. Miers, kas starp visiem – gan debesīs, gan arī virs zemes – ir nodibināts ar Viņa krusta asinīm. Dievs grib, lai tas būtu arī mūsu katra galvenais dzīves atbalsta punkts – īstenais mierinājums un patiesais prieks, kas paliek mūžīgi, kas nāk vienīgi no Dieva un ir Viņa Gara auglis.
Kristū
mācītājs Intars
 
Jezusdraudze.lv