Es Tev pateicos, ka esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.
Ps 139:14

Bībelē daudzviet atrodam pamudinājumu būt pateicīgiem. Vienu no šādiem pamudinājumiem un aicinājumiem ir rakstījis apustulis Pāvils: „Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1Tes 5:18) Vai izdodas būt pateicīgiem? Nu tā īsti un no sirds? Ne vien šad un tad būt pateicīgiem cilvēkiem, bet arī Dievam? Turklāt par visu. Lai atbildētu godīgi, būs kādu brīdi nopietni jāpadomā, vai ne?

Man šķiet, ka ir tā: jo tuvāk un dziļāk Dievu iepazīstam, jo lielāka aug mūsu pateicība. Psalma autors, vēršoties pie Dieva, tik iedvesmojoši saka: „Tev pateicos!” Kā noprotam, viņš Dievu ir iepazinis un viņa pateicība ir izaugusi liela. Pateicība nav balstīta kāda brīža emocijās, bet gan zināšanās par Dievu, kas iegūtas, pastāvīgi un ilgstoši Dievu iepazīstot. „Mana dvēsele to labi zina,” saka pateicības lūgšanas autors. Lūk, drošas zināšanas par Dievu, par to, kāds Viņš ir, izaudzē lielu un noturīgu pateicību. Tā ir tuvība, kurā Dievs un cilvēks ir nešķirami vienoti. Tā ir zināšana, ka Dievs ir tuvu, vienmēr klātesošs. „Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani,” rakstīts psalmā (Ps 139:5).

Baudot svētā Trīsvienīgā Dieva klātbūtni, šķiet, citādi nemaz nav iespējams kā būt pateicīgam. Lai kur mēs būtu, Dievs ir klātesošs. Visas mūsu domas Viņam ir zināmas. Mūsu sacītie vārdi – tieši tāpat. Nav vietas nedz pasaulē, nedz izplatījumā, kur no Viņa varētu paslēpties. Mēs arī nemaz negribam to darīt, bet, pat ja mēģinātu, nāktos pieredzēt, ka Dievs vienmēr ir priekšā un mūs sagaida. Ja kādā brīdī mums šķistu, ka esam nonākuši biedējošā tumsā, būtu jāatzīst, ka Dieva klātbūtnē arvien ir gaisma. Un, kad domājam par savas dzīves laiku pasaulē, izrādās – visas mūsu dienas Dievam ir zināmas un ikvienā no tām Viņš ir ar mums. Tieši tā, kā Jēzus sacīja saviem mācekļiem, viņus iedrošinot: „Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mt 28:20)

Jā, iepazīstot svēto Trīsvienīgo Dievu, mēs ieraugām, cik esam bagāti. Arī to, cik droši varam būt, jo Dievs ir ar mums, pie mums. Tad citādi vairs nevaram kā būt no sirds pateicīgi.

Mīļie draugi, ja pateikties šķiet grūti vai īsti negribas, noskaņojieties Dievu iepazīt! Iepazīstiet svēto Dievu caur Viņa sacītajiem vārdiem Bībelē un Viņa veiktajiem darbiem! Iepazīstot Dievu arvien tuvāk un dziļāk, jūs pieredzēsiet, ka pateicība pieaugs arī jūsu sirdī.

„Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums! Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis,” raksta psalma autors (Ps 139:17–18). Iesaku jums atkal no jauna izlasīt visu 139. psalmu. Tas patiesi ir iedvesmojošs psalms, kas ieaicina līdzi pateicībā. Un, pat ja pirmajā brīdī mums kaut kas šķitīs svešāds un grūti saprotams, Dievs dāvās Savas klātbūtnes gaismu. Mēs dosimies pilnības virzienā, jo ir taču teikts: „Par visu esiet pateicīgi!”

Lai mūsos visos izaug noturīga pateicība Dievam!