Kas [sēts] labā zemē, ir tie, kas vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami ar pacietību.
Lk 8:15

Strauji ritošais laiks diktē savus noteikumus. Visu kāroto gribas iegūt ātri un tūlīt. Jā, būt pacietīgiem nav nemaz tik viegli, tomēr bez pacietības nevarēsim iztikt. Kāds reiz ir sacījis: ja pārāk ātri grib izlabot kādu pulksteņa zobratiņu, bieži vien tiek sabojāts viss mehānisms.

Tā ir. Arī mūsos pašos tik daudz vēl labojamā. Dievs kā gudrs Meistars ar mums ir ļoti pacietīgs. Apustulis Pēteris raksta: „Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2Pēt 3:9)

Dievs ir ļoti pacietīgs, mūs veidojot un pārveidojot. Dažkārt Viņš vienkārši gaida, līdz mēs nonākam pie atziņas, ka bez Viņa un Viņa dāvinātās glābšanas esam pazuduši. To, ka Dievs ar mums ir ļoti pacietīgs, lasām arī Bībelē: „Tas Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā.” (2Moz 34:6)

Ja Dievs ir tik pacietīgs un žēlsirdīgs, tad arī mums tādiem jābūt – ne tikai attiecībā uz citu kļūdām un trūkumiem, bet arī tad, kad viss iecerētais nenotiek tik ātri, kā bijām to ieplānojuši. Mums jāmācās būt pacietīgiem. Dažkārt pati dzīve māca mūs kļūt pacietīgākiem un pārbauda, cik pacietīgi spējam būt. Piemēram, kad nonāc satiksmes sastrēgumā, ir jāgaida, kaut arī tik ļoti gribētos tikt ātrāk uz priekšu.

Vislabāk, protams, ir, ja ļaujam Dievam mūs mācīt un veidot, darot par tādiem cilvēkiem, kas spēj paciesties un gaidīt. Bībelē atrodam arī apsolījumu, ka Dievs mūs šajā pieaugšanas procesā atbalstīs: „Viņš [Dievs] Savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem.” (Kol 1:11)

Ja esam kļuvuši pacietīgāki, tas liecina, ka mūsos ir pieaugusi spēja uzticēties Dievam. Mēs uzticamies Dievam, jo zinām, ka svētība un izdošanās nāk no Viņa žēlastības un laipnības, nevis no mūsu steigas vai skriešanas. Kāds reiz ir sacījis: ja gribi uzvarēt, mācies būt pacietīgs. Domāju, varam tikai piekrist. Dievs ir pacietīgs un arvien svin pilnīgas uzvaras. Mēs mācāmies no Viņa, jo arī gribam uzvarēt.

Bībelē ir teikts, ka pacietība ir Svētā Gara auglis. Ja auglis, tad uz tā nobriešanu ir jāgaida, un tam ir vajadzīga pacietība. Vai pacietība tevī jau ir pilnīga? Manī vēl nav. Šķiet, šī augļa nobriešana manī turpināsies visu mūžu. Pateicība Dievam Svētajam Garam, ka Viņš briedina šo augli un turpinās to darīt arī nākotnē.

Kad laika gars mūs kādudien mudinās to, pēc kā ilgojamies, iegūt tūlīt un tagad, pajautāsim: vai tiešām tūlīt un tagad? Dzīvē ir arī tādi laiki, kad jābūt pacietīgiem un jāgaida. Ja Dievs saka: „Tagad esi pacietīgs un gaidi!” – tad zini droši, ka pēcgalā ieguvums būs brīnišķīga svētība. Rakstniece Zenta Mauriņa ir teikusi: „Tikai pacietīgajam atveras prieka puķe. Kas viņas pumpuru priekšlaicīgi uzplēš, nekad nepiedzīvos tās pilna plaukuma.”

Raugoties nākotnē, redzam, ka pacietība mums arvien būs ļoti nepieciešama. Apustulis Jēkabs, iedrošinot ticības brāļus un māsas, raksta: „Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.” (Jk 5:7)

Lai Kungs Kristus mūs visus svētī, dāvinot žēlastību pieaugt pacietībā!