No 9. līdz 13. martam mēs, vairāki draudzes pārstāvji – mācītājs Reinis, draudzes priekšnieks Daniēls un Diakonijas darbinieces Jolanta un Ilze –, apmeklējām mūsu māsu draudzesBrēmenē un Lībekā. Draudzība ar tām aizsākās 90. gadu sākumā, kad Vācijas draudzes lūkojās pēc sadarbības partneriem tikko brīvību atguvušajā Latvijā. Dievs saveda mūs kopā ar Unser Lieben Frauen draudzi Brēmenē un Markus draudzi Lībekā. Nu šai draudzībai varam svinēt jau 30. gadadienu. 

Mūžīgā dzīvošana Debesu valstībā ir katra kristieša mērķis. Ceļš uz šo mērķi bieži vien ir ērkšķains, bēdu un grūtību pilns. Tāpēc gribas jautāt, vai šis mērķis vispār ir īsts. Lai pārdomātu šo jautājumu, uz sarunu aicinājām mācītāju Aigaru Vančenko.

PATIESĀ GAISMA (Jņ 9:1–41)

Fakti

Jūdi uzskatīja, ka ciešanu iemesls vienmēr ir saistīts ar grēku, tāpēc mācekļi jautāja, kas ir grēkojis – viņš pats vai viņa vecāki.

Mīļā draudze, šogad esam aicināti kopīgi studēt Jāņa evaņģēliju. Esam iecerējuši katrā “Jēzus Draudzes Dzīves” numurā pievērst uzmanību konkrētai tēmai un kopīgi aplūkot norādītās nodaļas. Sagatavotie jautājumi, komentāri un ieteiktās Rakstu vietas palīdzēs saprast notikumus, iejusties aculiecinieku piedzīvotajā un ieraudzīt visu tā, kā to redzēja viņi. Kungs Jēzus nāca pie īstiem cilvēkiem īstos un patiesos notikumos. Tāpat Viņš nāk pie mums caur Savu Vārdu. 

JĀŅA EVAŅĢĒLIJA STUDIJAS

VĀRDS TAPA MIESA (Jņ 1:1–18)

Fakti

Jānis evaņģēliju iesāk un arī pabeidz ar tēmu par dzīvību. Sākumā lasām, ka “Viņā [Jēzū] bija dzīvība”, bet nobeigumā, ka tie, kas nākuši pie ticības Jēzum, iegūst dzīvību Viņā.

Šogad sākam jaunu posmu Jēzus draudzes sarunu ciklā ar draudzes brāļiem un māsām. Numuru pēc numura kopīgi studēsim Jāņa evaņģēliju. Šoreiz – pirmās četras nodaļas, kas kalpojušas jautājumu ierosmei. Uz sarunu esam aicinājuši draudzes māsu Helēnu Dekanti.

“Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.” “Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.” Vai tu esi piedzīvojusi situāciju, ka tiec izstumta? 

Mūsu draudzē ir sākusi darboties jauna muzikālā kalpošana, kas domāta tieši jauniešiem, – jauniešu ansamblis. Ansamblī mēs dziedam visdažādāko repertuāru: gospeļus, svētdienas skolas dziesmas, kā arī skaistas mūsdienu komponistu kompozīcijas. Bet tas nav viss. Mēģinājumos papildus dziedāšanai mēs apgūstam arī citas svarīgas prasmes – ritmizēšanu, nošu pazīšanu, improvizēšanu un daudzbalsības veidošanu. Ansambļa mēģinājumi notiek otrdienās plkst. 17.30 jauniešu telpā. 

Kristieša dzīves pamats, kompass un vairogs ir Bībele. Cik tā ir aktuāla 21. gadsimtā, un kāpēc Bībele ir jālasa? Par to runāsim ar mācītāju Reini Bikši. 

Kas tev ir Bībele? 

Pirmais vārds, kas uzreiz nāk prātā, – drošība. Tā ir kā Dieva Tēva roka, kas satvērusi un neatlaiž, man ejot cauri visam, kas stāv priekšā, – gan priekiem, gan bēdām. Un Viņš neatlaidīs manu roku līdz brīdim, kad būšu mūžībā – drošībā pie Dieva. Taču Bībele pasaka priekšā, kas tā ir: Dieva vārds. 1. psalmā ir teikts: cilvēks, kas domā par Dieva vārdu, to lasa un paļaujas uz to, ir kā koks, kas stādīts pie ūdens. Bībele ir dzīvība, no kuras es un citi kristieši dzīvojam.

Pārfrāzējot grupas “Prāta Vētra” albuma “Gads bez kalendāra” nosaukumu, par turpmākajiem 12 mēnešiem varam teikt, ka Jēzus draudzei būs gads bez mācītāja – mācītāja Intara Jonīša. Kas ir novedis pie šāda lēmuma? Ar kādām bažām un cerībām varam uz šo situāciju raudzīties? 

Kā jūties par aizvadīto laiku Jēzus draudzē?

Šogad, pēc divu gadu pārtraukuma, Dievs mūsu draudzei atkal deva iespēju kopā piedzīvot draudzes vasaras nometni, kas notika Talsu rajonā, skaistā, ainaviskā vietā “Rezidence Kurzeme”. Ņemot vērā pārtraukumu, nometni plānojot, bijām rēķinājušies, ka dalībnieku skaits varētu būt ap 130 cilvēkiem. Bijām patīkami pārsteigti, ka dalībnieku kopskaits sasniedza 194 dalībniekus! Piecu dienu laikā varējām kopīgi svinēt sirsnīgu atkalsatikšanās sadraudzību, lasīt, domāt un dalīties pārdomās par Dieva vārdu un šī gada tēmu – “KOPT UN SARGĀT”.

“Zemes virsu pārklāj puķes, klāt ir dziesmu laiks – pavasaris, un ūbeles balss jau dzirdama mūsu zemē. Vīģes kokiem sariesušies mezglaini pumpuri, vīna koki ir izplaukuši un izdveš savu smaržu.” (Dz 2:12–13) 

Māmiņu grupas pavasara ekskursija jau kļuvusi par tradīciju. Šoreiz izvēlējāmies doties uz Kurzemi – uz Valgalciemu. Ceļojumā devāmies sešas – Līga, Vijolīte, Ilze, Edīte, Andžela un Anda. Izbaudījām kopā būšanas prieku, risinājām sirsnīgas sarunas, izdziedājām nometnei paredzētās dziesmas.

Kungs, es vēlos, lai Tava žēlastība mani pilnīgi pārveido un kļūst par dzīvu Tevis atspulgu manī. Lai Tava neizsmeļamā žēlsirdība plūst caur manu dvēseli un sirdi uz tuvāko.

Palīdzi man, Kungs, lai manas acis ir žēlsirdīgas, lai es nekad neturu aizdomās un netiesāju pēc ārienes, bet gan ieraugu skaisto sava tuvākā dvēselē un dodos viņam palīgā.

Bija sestdienas vakars, kad kopā ar Reini Bikši ciemojāmies Saulkrastos pie Rolanda Kalniņa. Šīs ciemošanās reizes galvenais sarunu temats bija Krievijas okupācijas spēku iebrukums Ukrainā, kas bija noticis pirms divām dienām. Daloties savās sajūtās un domājot par kristiešu uzdevumu šeit, pasaulē, sapratām, ka nevaram uz šo netaisnību un cilvēku ciešanām noskatīties, neko nedarot. Kāds ieminējās, ka baptistu draudzes mācītājs un biedrības “Baltijas globālā iniciatīva” vadītājs Pēteris Eisāns ir sācis organizēt praktisku palīdzību ukraiņu tautai. Rolands ar Pēteri sazinājās un vienojās par mūsu līdzdalību palīdzības sniegšanā.

Dzīve mēdz mest kūleņus – varētu pat būt, ka tā ir neatņemama garīgā ceļa daļa. Raugoties uz mācekļiem pirms Lieldienu rīta, uz ogļračiem iebrukušā šahtā vai uz Ukrainas iedzīvotājiem šodien, ir diezgan grūti iztēloties, kā tas ir, kad pazūd teju viss, kas dzīvi satur kopā. Tomēr katram cilvēkam ir nolikts savs ceļš – katram ir jātiek galā ar personiskās dzīves grambām un tramplīniem, un tie nav jāsalīdzina ar citiem. Kā šīm dzīves krīzēm tikt pāri? Manuprāt, daudz ir atkarīgs no tā, uz cik stingra pamata stāvam, un jebkura gaidīšana vai ciešanas ir vieglāk panesamas, ja tām saredzama jēga, ilgums un iznākums. Esmu pieredzējusi, ka visos šajos punktos Dievs mums mīlestībā panāk pretī un māca uzticēties.

Esam no sirds priecīgi un pagodināti: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Rīgas Jēzus evaņģēliski luterisko baznīcu un draudzes misijas centru – Rāmavas Depkina muižu – ir atzinusi par vieniem no vislabāk sakoptajiem un restaurētajiem valsts nozīmes kultūrvēsturiskajiem objektiem Latvijā kopš Latvijas valsts izveides. Šajās kultūras mantojuma dienās uzmanība tika vērsta uz to, ka mūsdienu straujajā, notikumiem un pārmaiņām bagātajā laikmetā mēs bieži nevērīgi paejam garām izcilām vērtībām, ko radījušas iepriekšējās paaudzes, kā arī uz to, ka vienmēr ir bijis kāds, kas par šīm vērtībām ir rūpējies, jo pašas par sevi tās pastāvēt nevar.

„Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties. Tas Kungs ir stiprums Savai tautai, sargs un palīgs tam, ko Viņš svaidījis. Palīdzi Savai tautai un svētī Savu īpašumu, gani to un nes uz Savām rokām mūžīgi!” (Ps 28:7–9)

Ir pagājis kāds laiks kopš pēdējā ziņojuma par to, kā veicas ar mūsu baznīcas atjaunošanas darbiem. Atskatoties atpakaļ, varam tikai apliecināt 28. psalma 7. pantā teikto: „Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu.” Šī projekta laikā esam piedzīvojuši gan prieka pilnus brīžus, gan sarežģītus un grūtus pārbaudījumus, kad nekas cits neatliek kā nākt Dieva priekšā un lūgt, lai Viņš ir mūsu vairogs un palīgs ikkatrā turpmākajā solī un darbā.

Ja tu stiprini ģimeni, tu stiprini nāciju!

Atbild 3–4 gadus veci Svētdienas skolas bērni

Kurš jūsu ģimenē ir stiprākais? Kāpēc tu tā domā?

Mēs pateicamies Dievam, ka jau pāris mēnešus notiek ar mūsu baznīcas energoefektivitātes uzlabošanu saistītais remonts. Šajā laikā mums visiem vajadzēja pierast pie telpu ierobežojumiem, zemākas gaisa temperatūras un dažreiz arī pie remonta putekļiem. Draudzes vārdā no sirds pateicamies par jūsu sapratni, lūgšanām un finansiālo atbalstu – tas šajā laikā draudzei ir ļoti nozīmīgi.

Šo mēnešu laikā ir sākti vairāki svarīgi projektā paredzētie darbi.

Neviens īsts karalis nesaka: „Es esmu karalis. Jums mani jāklausa!” Īsta karaļa godu izdaudzina viņa tauta. Tāpat viņš paliek karalis arī tad, kad ir novilcis greznās drēbes, jo viņa gods slēpjas nevis drēbēs, bet nopelnos. Kristus savas zemes dzīves laikā bija kūtrs apliecināt: „Es esmu Dieva Dēls”. Par to liecināja Viņa darbi. Bet uz ko savu piederību balstām mēs? Vai ārējas zīmes – krustiņš kaklā, zivtiņa automašīnas aizmugurē vai pat mācītāja drēbes – būs liecība tam, ka esam patiesi ticīgi?

Dievs mūs ir aicinājis netiekties pāri par sev nolikto. Viņš to dara ne tāpēc, ka būtu izdomājis kādas mākslīgas robežas, aiz kurām sākas „labāka dzīve”, kas paredzēta tikai dažiem. Viņš to dara ar vislielāko mīlestību, jo zina, ka mūsu spēju robeža ir labākā komforta zona laimīgai dzīvei. Tiekšanās pāri par to ievainos mūsu dzīvi.

Neapmierinātība ar sevi, savu izskatu, prāta spējām, finansiālo stāvokli, novērtējumu sabiedrībā cilvēku ieved dusmās un sarūgtinājumā. Šāds cilvēks sāk noniecināt citu izskatu, sāk kritizēt citu pārdomas un paveikto, sāk piesavināties finanses un dara to visu cerībā iegūt augstāku novērtējumu citu acīs.

Senākajiem draudzes locekļiem Jēzus baznīca gadu gaitā kļuvusi sirdij tuva un pierasta. Iespējams, daudziem no mums šķiet, ka par šo ēku un tās vēsturi zinām gandrīz visu. Bet vai tā tiešām ir? Varbūt tomēr mūsu mīļajai baznīcas ēkai vēl ir kāds noslēpums, ko mums pavēstīt?

Priecājamies, ka, pavasarim rotaļājoties, esam saņēmuši vēl vienu patīkamu ziņu. Draudze ir ieguvusi finansiālu atbalstu no Valsts kultūras kapitāla fonda, lai īstenotu draudzes ēkas, kas atrodas Brīvības ielā 62, fasādes arhitektoniski māksliniecisko izpēti un tehniskā projekta izstrādi.  

Kopējais no Valsts kultūras kapitāla fonda saņemtais atbalsts sasniedz 2000.00 EUR.

Projekta ietvaros tiks veikti šādi darbi:

Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumu Nr.35 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” nolikums” ietvaros LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2016.gada 27. jūlijā ir apstiprinājusi reliģiskās organizācijas “Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā draudze” projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana baznīcas ēkā”, Projekta identifikācijas Nr. EKII-1/17 (LR Vides aizsardzības un reģoionālās attīstības ministrijas 2016.gada 21.jūlija Lēmums Nr. 1/17).

Dolaču ģimenes CV

Jānis , dr.sc.ing., Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, Ksiloģenēzes laboratorijas vadītājs, 7 grāmatu autors, draudzē kopš 2010. gada.

Dace, mūzikas skolotāja, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Saimniecības daļas pārzine, draudzē kopš 1995. gada.

 Valters & Dace, mag.theol., 8 gadus laulībā, 7 gadus pareizticībā, Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzēji, Tartu Universitātes doktoranti.

Līga, mag.oec., mag theol., LELB Finanšu nozares vadītāja vietniece, kasiere, draudzē kopš 2000. gada.

Ar Dolaču ģimeni „Jēzus draudzes dzīve” tiekas krietnu brīdi pirms Ziemassvētkiem. Taču saruna ir tieši par to, par Ziemassvētkiem un Bērna piedzimšanu. Galdā klātie sautētie kāposti un desiņas, kā arī čalas, smiekli un dzejoļu deklamācija mūsu tikšanos padara par svētkiem, nu gluži vai Ziemassvētkiem.

Sēžu ar savu draugu pie degoša kamīna. Viņš jautā:

“Kādēļ īsteni Ziemassvētkos dedzina eglīti, un ne priedi vai kadiķi, arī šie koki taču saglabā savu zaļumu?”

“Vai tu tiešām to nezini? Paskaties tikai, egles galotnē katrs zars izveido krustu. Egle ir Kristus koks, tas nes viņa likteni. Krusts saista debesis un zemi, visu dzīvo radību, arī kokus. Jēzum jau piedzimstot bijis lemts krusts, eglei tas ieaug debesīs. Atbrīvots krusts. Krusts bez pienaglota Cilvēka Dēla. Kas dzīvo eglei līdzīgu dzīvi, ar saknēm cieši turas zemē vai šaurā klinšu spraugā, savos zaros dod mājvietu nogurušiem putniem, klausās pasaules vējos, tiecas pretī saulei un nedz vienpatības kailsalā, nedz izmisuma sniegputenī nebeidz augt un slavēt dzīvību, - tas Kristu noņem no krusta.

Šī „atslēdziņa pārvērtībām” katram ir citāda, bet tomēr pāri visam ir Dieva vadība. Šoreiz dalīties pārdomās par savu pieredzi, kā Dievs vada, un atgriešanos draudzē aicināju dalīties draudzes brāli Ģedertu Jirgensenu.

Pašā sākumā Dievu nepazinu. Mana „zelta atslēga” ticībai ir Agita (sieva). Viņa bija tā, kas pieveda pie durvīm, un es kā bērns skraidu te iekšā, te ārā. Dzīvojot, tā teikt, pa Dieva istabu, esmu no tās arī diezgan tālu izgājis laukā. Daudz ko redzējis, daudz ko izjutis, un daudz licis citiem just. Nu jau esmu atgriezies, bet ir vēl jānotīrās, jo tāpat kā mazi bērni iziet ārā un nosmērējas, pirms nākt viesistabā, ir jānomazgājas. Ar dubļainām rokām un kājām tā nevar.

Kalpojot draudzē, var pienākt brīdis, kad kāds no mums saņem aicinājumu vadīt. Vadīt Svētdienas skolu, vadīt jauniešu darbu, vadīt muzikālo dzīvi, vadīt diakoniju vai vēl kādu citu jomu. Ikviens vadītājs ir saskāries ar jautājumu: kā es varu kļūt par patiešām labu vadītāju, kas spēj sapulcēt uzticamus palīgus sev apkārt un gūt panākumus savā jomā?

11. un 12. novembrī kristīgajiem vadītājiem bija iespēja piedalīties brīnišķīgā pasākumā – vadītāju konferencē „Global Leadership Summit”, kas pirmo reizi norisinājās Latvijā. „Global Leadership Summit” (GLS) ir starptautiska starpkonfesionāla kustība, kas veiksmīgi darbojas kopš 1995. gada, mobilizējot pasaules līmeņa vadības speciālistus, lai apmācītu katru, kas apzinās savu kā vadītāja atbildību un uzdevumu.

„Atbildes meklējot” vakari notika reizi nedēļā, bet tā sauktās komandas tikšanās, gatavojoties turpmākajām nodarbībām, un jo īpaši kursa dalībnieku kopīgajam nedēļas nogales izbraukumam, bija daudz biežākas. Tā pamazām sākām tikties arī ārpus baznīcas, sākumā gan nedaudz plašākā lokā, bet vēlāk it kā nejauši aizvien biežāk arī divatā, un tad jau palēnām ar kopīgo kalpošanu saistītās sarunas kļuva daudz personīgākas, un kopīgā laika pavadīšana daudz mazāk saistīta tieši ar draudzē veicamajiem pienākumiem.

Kora kalpošanā pašlaik norisinās pārmaiņu laiks. Un ikvienas pārmaiņas tīri cilvēcīgi mēdz biedēt vai šķiet nepatīkamas, jo mēdzam pierast pie pazīstamā un ierastā.

Kad mācītājs Erberts zvanīja Austrai Ošlejai un aicināja lūgt par šo kalpošanas nozari, kā arī uzrunāja uzņemties turpmāk vadīt kori – Austra nobijās. Ilgus mēnešus viņa bija lūgusi Dievu, lai izmanto viņu un lieto viņas talantus, jo līdz šim Austra draudzē piedalījusies dažādās aktivitātēs un kalpošanās, bet tā īsti vēl nebija „nostabilizējusies”. Kad jaunā diriģente saņēmusi Dieva atbildi, viņa atzīstas, ka apjukusi... Radās domas par to, vai spēs paveikt uzticēto, vai neradīsies traucēkļi apvienot šo atbildību ar studijām utt. Austra atzīst, ka, pašlaik skatoties atpakaļ, ir gājis visādi – ir bijuši ļoti grūti un smagi mirkļi, kā arī pacilājoši un stiprinoši.

Ko mēs kristīgajā draudzē saprotam ar vārdu „slavēšana”, kāda ir tās nozīme draudzes ikdienas dzīves ritumā un dievkalpojumos?

Slavēšana ir pateicības, pielūgsmes un prieka izteikšana par Kristu un visu to, ko ar Viņu esam saņēmuši. Patiesa slavēšana piedzimst, piedzīvojot Kristu un Viņa sniegtās dāvanas. Ļoti uzskatāmi to ieraugām Jēzus mātes Marijas sacītajos vārdos: „ Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars Gavilē par Dievu, manu Pestītāju...”

Svētdien, 4. decembrī, plskt. 15.00 viesnīcas „Albert Hotel” restorānā „Bestsellers” notiks Alfa kursa 2011. gada rudens sezonas izlaidums. 

Svētdien, 11. decembrī , plkst. 10.00 notiks jauno draudzes locekļu Iesvētes dievkalpojums.

Darbu uzsākusi jaunievēlētā Nominācijas komisija piecu cilvēku sastāvā (mācītājs Erberts Bikše, draudzes priekšnieks Māris Pētersons, draudzes padomes locekle Iveta Godiņa, revidente Līga Dolace, kā arī draudzes lietvede Lelde Kupce), kas izraudzīs padomes un revidentu kandidātus jaunajām vēlēšanām, kas notiks 2012. gada 25. martā.

Gaidot Mūžības svētdienu, aicinājām pārdomās par mūžību dalīties mūsu draudzes māsu, arhitekti Helēnu Dekanti.

Nekad iepriekš neesmu īpaši domājusi par Mūžības svētdienu, tāpēc atsaucos mācītāja aicinājumam veidot Sarunas par nemirstību. Ceru, ka mēs, ceturtdienu vakaros kopīgi pārdomājot ar nāvi un mūžību saistītus jautājumus, arī atradīsim kādas Bībeles vēstī balstītas patiesības. Bet, runājot tieši par vārdu mūžība, - esmu daudz par to domājusi, jo, bieži braucot cauri Lielvārdei, manu uzmanību vienmēr piesaistīja ceļa norāde „Pa kreisi ir serviss mūžība”.

Katrs iepazīšanās stāsts ir īpašs, un nav svarīgi, vai tas bijis pirms 2 vai 42 gadiem. Nav mazsvarīgu iepazīšanos, bet ir tādas, kas maina mūsu dzīvi. Viena no tām ir satikšanās ar Jēzu, savukārt otra – sava īstā cilvēka atrašana. Šoreiz parunāsim par to otru – par iepazīšanos ar cilvēku, kas maina Tavu ikdienu un arī Tevi pašu.

Ir kāda īpaša ticība, sevišķa ticība, tāda ticība, kura, ja cilvēkam tāda ir, spēj iedot ko tādu, ko viņš nekad un nekur citur nespēj saņemt.

Tā ir ticība brīnišķīgai vēstij, ziņai, ka Kristus dēļ Dievs ir žēlīgs visiem, kas tic pestīšanai, ko Viņa Dēls paveicis, Golgātā izlejot savas asinis par pasaules grēkiem.

Un tā jau ir ļoti konkrēta ticība – tā ir centrālā ticība Baznīcā – jo tā izšķir visu, tā nosaka visu, tā paskaidro visu, kas notiek Baznīcā un šai pasaulē.

Kāpēc to lieto Mūžības svētdienā?

Baltā krāsa simbolizē skaidrību un prieku. Baznīcas gada ritējumā to lieto Ziemsvētkos, Zvaigznes dienā, Lieldienās, Trīsvienības svētkos, Kristus

Debesbraukšanas dienā un Mūžības svētdienā.

Baltā krāsa Mūžības svētdienā atgādina mums par to, ka dodamies uz Dieva mūžīgo Valstību, kurā valda miers, svētlaime un gaisma.

Šajā jaunajā mūsu avīzītes rubrikā katru mēnesi iepazīstināsim draudzi ar mūsu Dievnama „darbarūķiem”- cilvēkiem, kas ir iesaistījušies kādās kalpošanās, bet parasti ikdienā vai nu netiek izcelti vai čakli darbojas, gluži vai nemanot. Šoreiz mūsu uzmanības centrā ir dāmas, kas katru dievkalpojuma sākumu mūs sagaida, dalot dziesmu grāmatas. Šajā kalpošanā darbojas Zenta Mežaraupa, Daiga Lagzdiņa, Laimdota Kalna, Zane Pugoviča un Lienīte Čodare. Pateicība Zentai Mežaraupai, ka viņa dalījās savās pārdomās par kalpošanu.